Latvijas Republikas Satversmes trešās nodaļas, kas saucas “Valsts prezidents”, 45.pantā ir noteikts, ka Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Attiecībā uz apžēlošanu, ko veic Valsts prezidents, likumdošana neko vairāk neparedz. Vienlaikus tas izsaka ļoti daudz. Apžēlošana ir uzticēta tikai vienam cilvēkam — Valsts prezidentam. Agrāk apžēlošanu veica Augstākās padomes Prezidijs, kas apžēlošanas lūgumus izskatīja koleģiāli. Dienests, kas sagatavo prezidentam attiecīgos materiālus par apžēlošanu, ir neliels.

— Kā notiek apžēlošana?

— Vispirms jāatzīmē, ka Valsts prezidents pēc stāšanās amatā — 1993.gada decembrī — ir parakstījis nolikumu par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību. Tas izstrādāts Valsts prezidenta kancelejā. Lūk, šis tad arī ir vienīgais dokuments, saskaņā ar kuru Valsts prezidents un Apzēlošanas dienests strādā, izskatot apžēlošanas lūgumus.

Kopš 1991.gada, kad Latvija atguva valstisko neatkarību, pakāpeniski sākās tiesu reforma.