Jurista vārds
Par Augstākās tiesas plēnumu
Vakar, 19.septembrī, notika Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums. To vadīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns; plēnuma darbā piedalījās arī Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.
Plēnums apsprieda LR Augstākās tiesas darba grupas izstrādāto Augstākās tiesas plēnuma reglamenta projektu, izteica savus priekšlikumus un pēc tam šo reglamentu pieņēma.
Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Augstākās tiesas plēnumam ir tiesības izvirzīt savus kandidātus Satversmes tiesas tiesneša amatam. Kā paredz likums, kandidātus apstiprinās Saeima. Plēnums šim augstajam amatam izvirzīja Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Andreju Lepsi un Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāju Ilzi Skultāni.
Andrejs Lepse dzimis 1954.gadā Rīgā. 1979.gadā beidzis Latvijas Valsts universitāti. Strādājis Rīgas pilsētas — toreiz Oktobra rajona — tautas tiesā par stažieri, pēc tam veicis tautas tiesneša vietas izpildītāja pienākumus, bet no 1981. līdz 1985.gadam strādājis par tautas tiesas priekšsēdētāju Saldus rajonā. No 1985.gada līdz 1995.gadam pildīja LR Augstākās tiesas tiesneša pienākumus, bet no pērnā gada līdz šim ir Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs.
Ilze Skultāne dzimusi 1954.gadā Liepājā. 1978.gadā beigusi Latvijas Valsts universitāti. Pēc tam līdz 1984.gadam strādājusi Bauskas rajona Lauksaimniecības pārvaldē par vecāko ekonomisti tiesību jautājumos, vecāko juriskonsulti. No 1984. līdz 1986.gadam Ilze Skultāne bija Bauskas rajona tiesas tiesnese, bet kopš 1986.gada ir šī rajona tiesas priekšsēdētāja.
R.Belousova,
“LV” nozares redaktore
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Nr. 20(34)
cilvēktiesību iedzīvināšanā Latvijā
Rīt, 21.septembrī, Žurnālistu namā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts sadarbībā ar Latvijas Republikas Tieslietu ministriju, Augstāko tiesu, Ģenerālprokuratūru, Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, Tiesnešu biedrību un Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centru rīko konferenci “Tiesas un administratīvā procesa loma cilvēktiesību iedzīvināšanā Latvijā” juristiem — tiesnešiem, advokātiem, prokuroriem, tiesību speciālistiem, kā arī valsts ierēdņiem un policistiem. Tās mērķis akcentēt praktizējošo juristu uzmanību uz starptautisko tiesību normu piemērošanu un pilnīgu nacionālās administratīvās un civilprocesuālās likumdošanas iespēju izmantošanu cilvēktiesību aizsardzības sfērā, kā arī veicināt diskusiju starp tiesību speciālistiem par likumdošanas problēmām un vairot ierēdņu izpratni par indivīda tiesībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.