jurista vārds

Par Latvijas starptautisko tiesisko sadarbību krimināllietās

Inese Krastiņa, Tieslietu ministrijas Starptautisko un salīdzinošo tiesību departamenta direktore,— “Latvijas Vēstnesim” nr. 21 (35)

Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanas līguma 220. pantā paredzētās rekomendācijas nosaka, ka Latvijas Republikai ir saistoši attīstīt starptautisko līgumu slēgšanu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām. Arī Eiropas Savienības 3. pīlārs — “Sadarbība tieslietās un iekšlietās” — ietver sevī nepieciešamību pakāpeniski pilnveidot šo sadarbības formu līdz Eiropas Savienības kopējās politikas līmenim. Sadarbība tieslietu jomā galvenokārt attiecas uz pasākumu saskaņošanu cīņā pret starptautisko noziedzību, cīņā pret narkotiku tirdzniecību, kā arī tiesību aizsardzības iestādēm nodarbojoties ar civilstrīdu izskatīšanu un pārkāpumiem, kas saistīti ar muitu. Pirmais panākums cīņā pret starptautisko noziedzību un narkotiku tirdzniecību tika gūts, stājoties spēkā direktīvai par cīņu pret “naudas atmazgāšanu”. Runājot par Eiropas mēroga plāniem, tad ir paredzēts nodibināt Eiropas Policijas centru (“Europol”- angļu val.), kas palīdzētu valstu izmeklēšanas un drošības dienestiem izmeklēšanas koordinēšanā, izstrādājot Eiropas stratēģiju attiecībā uz noziedzības novēršanu.

Nav šaubu, ka valstu starptautiskās tiesiskās sadarbības attīstībā krimināllietās nozīmīgi ir divpusējie līgumi par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās, ko Latvijas Republika noslēgusi ar Krievijas Federāciju, Baltkrievijas Republiku, Polijas Republiku, Moldovas Republiku, Ukrainu, Uzbekistānas Republiku, kā arī trīspusējais līgums starp Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku (šis pagaidām ir vienīgais daudzpusējais Latvijas Republikas noslēgtais starpvalstu līgums tiesiskās palīdzības jomā).