JURISTA VĀRDS Nr.25 (39)

Tiesu un tiesību

reformas ceļā

Dzintars Rasnačs,

Latvijas Republikas tieslietu ministrs, - "Latvijas Vēstnesim"

- Apritējis mazliet vairāk par desmit mēnešiem, kopš esat tieslietu ministra amatā. Kā vērtējat šajā laikā paveikto?

- Ievērojot, ka valdības galvenā prioritāte ir ekonomiskās reformas, Ministru prezidenta un Tieslietu ministrijas kopīgā darbā tika izstrādāti un izdarīti vairāki grozījumi spēkā esošajos normatīvajos aktos. Tie saistīti ar īpašuma nostiprināšanas procedūru zemesgrāmatā un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrāciju.

Minēto grozījumu sekas jūtamas jau vairākus mēnešus. Pašlaik Latvijā nav nevienas zemesgrāmatu nodaļas, kur apmeklētājiem būtu jāstāv garās rindās, kā tas bija agrāk. Tas ir noticis, pateicoties izmaiņām likumdošanā, zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijā un finansēšanas kārtībā. Manuprāt, sekmīgi tiek izmantota arī starptautiskā palīdzība, piemēram, šogad jūnijā noslēgts līgums par PHARE palīdzības projekta (2,4 miljonu ekiju vērtībā) realizāciju moderna zemes reģistra veidošanai. Tātad Latvijas nodokļu maksātājiem par to nebūs jāmaksā ne santīms.

Pozitīvas pārmaiņas notikušas arī Uzņēmumu reģistra darbā. Galvenais: likvidētas mākslīgās un daļēji koruptīvi organizētās rindas, palielināta katra notāra kompetence un konkurētspēja, valsts notāri vairs nav civildienesta ierēdņi; atklātas un novērstas daudzās nelikumības reģistra lietvedībā; palielināta ieņēmumu daļa valsts budžetā un samazināti izdevumi. Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu turpina strādāt, lai izveidotu ķīlu reģistru un nodokļu maksātāju reģistru. Vairāk uzmanības tiek pievērsts reģistra reģionālo nodaļu darba organizācijas optimizācijai. Svarīgi, ka tagad informāciju par Uzņēmumu reģistra veikumu ik dienas var saņemt ar "Internet" tīkla palīdzību. Tiesību aizsardzības iestādēm, pašvaldībām un saziņas līdzekļiem vieglāk ir saņemt pilnīgu informāciju.

- Latvijai, īstenojot un pilnveidojot tiesību reformu, droši vien svarīgi savu likumdošanu samērot ar Eiropas Savienības valstu standartiem, ja mūsu valsts vēlas iestāties šajā savienībā.

Turpinājums 5.lpp.- Latvijai, īstenojot un pilnveidojot tiesību reformu, droši vien svarīgi savu likumdošanu samērot ar Eiropas Savienības valstu standartiem, ja mūsu valsts vēlas iestāties šajā savienībā.

- Jā, tas ir viens no ministrijas svarīgākajiem uzdevumiem. Tāpēc Tieslietu ministrija kopīgi ar citām valsts pārvaldes iestādēm pastāvīgi strādā pie Latvijas normatīvo aktu jaunrades, aktualizācijas, unifikācijas un saskaņošanas ar Eiropas Savienības standartiem. Nesen Saeimā tika iesniegti jaunā Krimināllikuma un Administratīvā kodeksa projekti. Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā Saeimā iesniegsim jaunā Darba kodeksa, Administratīvā procesa likuma, Civilprocesa, Kriminālprocesa kodeksa, Sodu izpildes kodeksa un Komerclikuma projektus. Saeimā jau atrodas mūsu ministrijas sagatavotie dokumenti par pievienošanos četrām svarīgākajām Eiropas Padomes konvencijām noziedzības apkarošanas jomā.

Tieslietu ministrijai izveidojusies laba sadarbība ar starptautiskajām struktūrām un citu valstu tiesību aizsardzības iestādēm.

- Vai šajā laikposmā jums izdevies pabūt citās valstīs un iepazīt tiesu darba organizāciju?

- Ministrijas vadība apmeklējusi vairākas valstis, kā Beļģiju, Vāciju, Lielbritāniju, Franciju, nupat es un daži mūsu darbinieki atgriezāmies no Somijas, Zviedrijas un Igaunijas. No katra šāda brauciena - vienalga, vai tā būtu oficiāla vizīte, pieredzes apmaiņas vai studiju vizīte, atvests kāds vērtīgs atziņu grauds, ierosinājums, kas lieti noder pašu mājās. Starp citu, ievērojot jaunā bezdeficīta budžeta stingro taupības režīmu - vairāk nekā 90 procentu šādu braucienu izdevumu apmaksājušas starptautiskās organizācijas vai to valstu valdības, kurās notikušas vizītes.

- Ministra kungs, pastāstiet, lūdzu, par to, kādas pārmaiņas iecerētas pašā ministrijā un tās pakļautībā, pārziņā esošajās struktūrās. Dzīve apliecina, ka vēl ne visur darbs rit gludi, rodas dažādas problēmas.

- Protams. Vispirms gribu akcentēt trīs galvenos virzienus, kur notiek reformu sagatavošana: pirmkārt, ministrijas darba optimizācija un likumdošana kā galvenā tās prioritāte, otrkārt, tiesu izpildītāju darba organizācija, treškārt, tiesu darba administrēšana. Protams, nozīmīga ir arī valsts arhīvu sistēmas pāreja uz modernāku informācijas avota, izplatītāju izmantošanu. Un tas vēl neaptver visu, kas ir mūsu ministrijas uzmanības lokā.

Jau vairākas dienas, tūlīt pēc mūsu delegācijas atgriešanās no Ziemeļvalstīm, ministrijas Starptautisko un salīdzinošo tiesību departamentā uzsākusi darbu Eiropas lietu nodaļa. Līdzīgas struktūras izveidotas arī Somijā, Igaunijā un Zviedrijā. Esam plānojuši un lemsim par pārmaiņām ministrijas struktūrās, lai likumdošanai veltītu vislielāko uzmanību un par šo darbu cilvēki saņemtu atbilstošu, prāvāku atalgojumu. Te ieskaitāms arī tulku veikums. Patlaban mūsu trim departamentiem, kas nodarbojas ar likumdošanas izstrādi, atzinumu sniegšanu, tulkošanu, saraksti ar ārvalstīm, ir milzīga slodze.