JURISTA VĀRDS Nr.6(74)

Uz dzirdīgām ausīm un rīcību cerot

Aizvadītajā sestdienā, 14. februārī, Latvijas inteliģences apvienības, Rīgas Latviešu biedrības un Zinātņu akadēmijas rīkotā konference par tiesību varu un vietu valstī atšķīrās no vairākām citām iepriekšējām. Vispirms jau ar reglamentā noteikto astoņu minūšu ilgiem (vai īsiem) ziņojumiem. Tas tāpēc, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu izteikt savas domas.

Konferences pirmajā daļā par tematu "Latvijas likumu un tiesiskās prakses atbilstība Eiropas tiesību principiem" runāja LR Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Aivars Endziņš (viņa runu publicējam atsevišķi) un LU profesors, LU Starptautisko attiecību institūta direktors Juris Bojārs. Par otro tematu "Vara un tiesības. Tiesiskā nihilisma cēloņi un sekas. Ko darīt?" savas atziņas pauda gan tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, gan Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš (abas runas publicējam), gan pazīstamais publicists Visvaldis Lācis.

Interesanta izvērtās saruna arī par trešo konferences tematu "Likumu spēks un likumu taisnīgums". Te izteicās gan LU profesors Edgars Meļķisis un viņa kolēģis LU docents Valdis Cielava, kā arī Latvijas Neatkarīgo kriminologu asociācijas priekšsēdētājs Andrejs Vilks.

Konferences otrajā daļā bija tā dēvētā paneļdiskusija: replikas un jautājumi no zālē klātesošajiem un radioklausītājiem. Kā zināms, konferences norisi translēja Latvijas radio pirmajā programmā.

Piemēram, lai uzlabotu tiesu darbu, kā atbildē teica tieslietu ministrs Dz.Rasnačs, tiek gatavoti grozījumi likumā "Par tiesu varu" un likumā par tiesnešu disciplināro atbildību. Uz jautājumu, vai Tieslietu ministrijas ierēdņi kvalifikācijas ziņā neatpaliek no tiesnešiem, ministrs atzīmēja, ka dažkārt labākie ierēdņi pēc regulārām mācībām aiziet strādāt uz privātstruktūrām. Pēc viņa domām, tādās jomās kā tiesu administrēšana, likumu jaunrade un tiesiskās reģistrācijas jautājumi ministrijas ierēdņi ir zinīgāki nekā tiesneši.

Kāds no jautātājiem apšaubīja, vai šī Saeima spēs pieņemt pat jauno Krimināllikumu, nerunājot jau par Kriminālprocesa, Soda likumu, jo ļoti gausi šis darbs virzoties uz priekšu Tieslietu ministrijā un citās institūcijās. Tam Dz.Rasnačs piekrita tikai daļēji, piebilstot, ka likumus nevarot gatavot kā uzvalku katram pēc sava auguma, tie jāsaskaņo ar dažādām instancēm. "Likumi nav pankūkas, tos necepjam un necepsim," strikti pateica ministrs.

Ja vara nespēj nodrošināt likumu ievērošanu un nav efektīva tās rīcība, vai arī sabiedrība nevar uzņemties kādu pienākumu šajā ziņā? — apmēram tāda doma izskanēja diskusijā. Uz to LU docents V.Cielava atbildēja: ja sabiedrība ir pasīva, apātiska, tad nevar cerēt uz panākumiem. Likuma taisnīgums atkarīgs arī no tā, par kādiem cilvēkiem, kurus izvirza partijas, vēlētāji balso un ievēlē. Ne velti mēdzot teikt, ka tautai ir tāda valdība, kādu tā ir pelnījusi. Profesoram E.Meļķisim bija citāds viedoklis. Vai tautai vajadzētu uzlikt atbildību par to, ko tā ievēlējusi, kā izveidota valdība? Tāpēc jau rūpīgi pārdomājams un izstrādājams tāds vēlēšanu likums, kas palīdzētu cilvēkiem izvēlēties vispiemērotākos kandidātus likumdevēja varai.

"Vai ir kāda vieta, iestāde, kur jebkurš cilvēks var sameklēt likumus, citus normatīvos aktus, varbūt to dabūt par nelielu samaksu?" — skanēja jautājums. Saeimas deputāts J.Lagzdiņš pavēstīja, ka Latvijā tam kalpo gan daudzas publiskās bibliotēkas, gan oficiālais laikraksts "Latvijas Vēstnesis", kas pirmais publicē tikko izsludinātos likumus, pieņemtos Ministru kabineta noteikumus, kā arī citus normatīvos aktus. Nozaru ministrijas vai citas valsts institūcijas par atsevišķiem jautājumiem izdod biļetenus, brošūras. Kas attiecas uz konkrētiem gadījumiem, sūdzībām, tad joprojām ir noteikts, ka amatpersonai jāsniedz atbilde divu nedēļu laikā, reizi mēnesī personīgi jāpieņem apmeklētāji. Taču diemžēl bieži vien valsts amatpersonas to neievēro. Tiesiskais nihilisms jāizskauž pirmām kārtām jau valsts un pašvaldību iestādēs. Cilvēkiem jābūt informētiem par savām tiesībām un amatpersonu pienākumiem pret indivīdu. Lai gan mēs vēl nedzīvojam tiesiskā valstī, taču uz to jāiet neatlaidīgi, soli pa solim. Savas domas par tiesu darba problēmām, tās neatkarību izteica arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks, Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs Uldis Ķinis un citi konferences dalībnieki.

Konference nepieņēma rezolūciju vai aicinājumu, tomēr mēģināja urdīt prātus un domāt, kā drīzāk panākt pilsoniskas sabiedrības, tiesiskas valsts izveidošanu un attīstību Latvijā. Jācer, ka konferences balss nebūs līdzīga saucēja balsij tuksnesī, bet atradīs dzirdīgas ausis.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

LR tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: