Referāts starptautiskajā konferencē "Eiropa – 2000" Rīgā 1998.gada 20.maijā

Lielākā daļa noziedzīgo grupējumu, kas darbojas Baltijas valstīs, atbilst organizētās noziedzības galvenajām iezīmēm. Šie grupējumi pastāv saskaņā ar tirgus pieprasījuma un priekšlikumu piedāvājuma likumiem un ir nodrošinājuši savu eksistenci.

Tiem ir raksturīga:

— hierarhijas struktūra (organizācijas vertikāla struktūra ar trim un vairākiem līmeņiem);

— darbības pārmantotība (grupa tiek veidota uz ilgāku laiku, nekā kāda tās locekļa darbība tajā);

— dažu noteikumu ievērošana;

— grupai nav ideoloģisku mērķu, tās mērķis — nauda un vara; grupa veic politisku darbību tikai nolūkā iegūt aizsardzību un apstākļus pretlikumīgai darbībai;

— spēka lietošana un amatpersonu uzpirkšana.

Īpaši labvēlīgi apstākļi organizētajai noziedzībai radās pārejas periodā, kad pēc valsts neatkarības atgūšanas sākās radikālas pārmaiņas ekonomikā, politikā un sociālajā sfērā. Attiecības, kas veidojās šo procesu laikā (piemēram, privatizācija), nebija pietiekami reglamentētas likumos un citos normatīvajos aktos, tāpēc šie apstākļi radīja auglīgu augsni organizētajai noziedzībai. Mūsu valstī šo grupējumu vadītāji izdara tādus pašus noziegumus, kādi raksturīgi noziedzīgajiem grupējumiem visās pasaules valstīs. Tas ir, ieroču tirdzniecība, prostitūtu imports un eksports, nelegālo migrantu tranzīts, narkotiku kontrabanda.

Pēc statistikas ziņām, Lietuvā noziegumi, kas saistīti ar narkotikām, no 1992. līdz 1996.gadam pieauguši par 113,8 procentiem, kontrabanda — par 703,6 procentiem, mantas izspiešana — par 450, naudas un vērtspapīru viltošana — par 256,3, transporta līdzekļu zādzība — 213,4 procentiem. Cīņā pret šiem noziegumiem no 1993. līdz 1997.gadam operatīvie pasākumi piemēroti 238 grupējumiem. Šajā laikposmā pārtraukta 139 noziedzīgo grupu darbība, pie kriminālatbildības saukti 792 šo grupējumu darboņi. 1997.gadā vien likvidēta 21 noziedzīga apvienība, pie kriminālatbildības saukti 76 to locekļi, 7 gājuši bojā, 11 tiek meklēti. Grupējumu savstarpējā cīņa (to rāda sprādzieni, slepkavības u.tml.) liecina par to, ka līdz šim nav sadalītas ietekmes sfēras un turpinās organizētās noziedzības grupu veidošanās vai vienu aizstāšana ar citām.

No zādzībām līdz reketam (izspiešanai), no reketa līdz kontrabandai, nelikumīga privatizācija un banku novešana līdz bankrotam — tas ir ceļš, pa kuru organizētā noziedzība iekļuva un joprojām iekļūst Baltijas valstu ekonomikā. Visos savos pastāvēšanas gados organizētās noziedzības darboņi, īpaši grupu līderi, savās rokās sakoncentrējuši milzīgus finansu resursus. Līdz zināmam laikam par šiem līdzekļiem tika būvētas mājas un villas, pirktas dārglietas, automašīnas un citi vērtīgi priekšmeti; ne mazums naudas tērēts uzdzīvei. Liberalizējoties ekonomiskajai politikai, organizētā noziedzība biežāk naudu cenšas pārvērst kapitālā, iegūstot arvien lielāku peļņu.

Privatizācijas posma sākumā, kā jau minēju, noziedzīgā ceļā iegūtā manta un naudas līdzekļi bez jebkādiem šķēršļiem tika legalizēti. Organizētās noziedzības grupējumi par nieka summu privatizēja vērtīgus objektus. Tādējādi tirgus ekonomikas pamati — liela daļa privātīpašuma — nonāca noziedznieku rokās. Tieši šajā periodā organizētās noziedzības grupējumu locekļi vai viņu ielikteņi kļuva par legāli reģistrētu uzņēmumu īpašniekiem.

Organizētās noziedzības nostiprināšanās ekonomikā liecināja, ka noziedzīgās darbības metodes tiks pārvietotas uz saimnieciskā darba jomu . Sākumā organizētā noziedzība centās nostiprināties visvairāk peļņu nesošās saimniecības nozarēs (naftas produktu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecība); vēlāk nodibināja komercbankas un izvērsa vispusīgu komercdarbību. Tādējādi visos reģionos, īpaši lielākajās pilsētās — rūpniecības centros, izveidojās finansu grupējumi, kas apvienoja organizētos noziedzniekus, bijušos partijas nomenklatūras un vietējās varas pārstāvjus. Katrs no šiem finansu grupējumiem centās iedabūt savus pārstāvjus parlamentā, valdībā un citās valsts institūcijās.

Tādu grupu darbības sekas legālajā ekonomikā, tā dēvētajā ēnu ekonomikā, kas ātri pieaug un aptver saimnieciskās dzīves arvien jaunas sfēras, valstij nodara milzīgus zaudējumus. Veidojas tā sauktā bezpolārā ekonomika, kurā savienojas gan likumīga, gan nelikumīga darbība. Tas rada lielas bažas un draudus.

Pēc ekspertu aprēķiniem, ēnu ekonomika Lietuvā vien aptver vairāk nekā trešdaļu saimnieciskās dzīves. Nelegālās ekonomikas mērogi te sasniedz pat 40 procentus no produkcijas kopvērtības. Pēc ekspertu domām, tiešie zaudējumi, ko nodara valstij un privātuzņēmumiem ekonomiskie noziegumi, sasniedz simtiem miljonu litu.

1997.