Kārlis Ducmanis, Augstākās tiesas senators, —1939.gadā
Studiju ceļojuma novērojumi Berlīnē, Leipcigā, Vīnē, Prāgā, Brūnnē, Romā un Varšavā
1939. gadā Latvijā tika izveidots Augstākās tiesas Senāta Spriedumu birojs, kas pārzināja Senāta apvienotās sapulces un departamenta spriedumu un lēmumu kopojumus. Pirms šīs institūcijas izveides tieslietu ministrs norīkoja senatoru Kārli Ducmani ceļojumā pa Eiropas valstīm, lai tas iepazītos ar ārvalstu pieredzi tiesu prakses vākšanā un sistematizācijā. Tā senators, bet vēlāk arī Spriedumu biroja pārzinis devās komandējumā, kura rezultātā sākotnēji tapa atskaite, bet pēc tam arī raksts par spriedumu birojiem un to darbības paņēmieniem Vakareiropā.
Pievēršoties kontinentālajai tiesību sistēmai, Latvija ir atzinusi tādu tiesību avotu kā tiesu prakse. Taču, lai to varētu izmantot, ir jānodrošina efektīva pieeja tiesu praksei. Līdz šim ir izdoti vairāki Augstākās tiesas spriedumu un lēmumu krājumi, tāpat "Latvijas Vēstnesis" un arī citi izdevumi ir publicējuši atsevišķus spriedumus un lēmumus. Tomēr šis process notiek lēni un neaptver visu Augstākās tiesas Senāta praksi.
K.Ducmaņa raksts ir viens no tiem daudzajiem rakstiem, kas sākotnēji tapa kā atskaite Tieslietu ministrijai un pēc tam tika pārveidota par rakstu "Tieslietu Ministrijas Vēstnesim". Tādējādi nozīmīgākie dokumenti, pārskati u.tml. tika publiskoti, lai ar tiem iepazīstinātu plašāku sabiedrības daļu, kā arī lai veidotu diskusiju par vienu vai otru sabiedriski svarīgu lietu. Arī "Latvijas Vēstnesis" cenšas iespēju robežās iepazīstināt ar tāda veida materiāliem, piemēram, pagājušajā "Jurista vārdā" tika publiskots tiesu prakses vispārinājums, kas sākotnēji bija sagatavots Tieslietu ministrijai.
Šis vēsturiskais materiāls mūsdienās ir svarīgs avots ne tikai tam, kā būtu jāorganizē informācijas publiskošana, tā padarot visu mūsu tiesību sistēmu daudz caurskatāmāku un saprotamāku, bet arī tam, kādas izmaiņas būtu veicamas tiesu prakses materiālu vākšanā un sistematizācijā.
Patlaban sakarā ar izstrādājamiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" ir radies jautājums, vai šāda sistematizācija ir nepieciešama un kā tai būtu jānotiek. Gan darba grupas ietvaros, gan arī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (prof. E. Meļķiša vadībā) tiek apstrādāti gan mūsdienu, gan arī vēstures materiāli, lai atrastu optimālāko, Latvijas apstākļiem piemērotāko tiesu prakses sistematizācijas modeli. Arī "Latvijas Vēstnesis" cer ieguldīt šajā procesā savu daļu, publicējot Kārļa Ducmaņa rakstu.
Atgādnei par tā autoru varētu minēt dažus K.Ducmaņa biogrāfiskos datus. K.Ducmanis (1881—1943) kopš 1919. gada darbojās Ārlietu ministrijas dienestā, 1936. gadā tika iecelts par senatoru, 1938. gadā kļuva par Augstākās tiesas Senāta Spriedumu biroja pārzini. Viņš ir sarakstījis aptuveni 20 grāmatu un brošūru (Rumpēteris A. Atskats uz Senātu Latvijas tiesu sistēmā. "Latviešu juristu raksti", nr. 12, 1973, 23.lpp.).
"LV" informācija
Pirmpublicējums: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1939, 616.–633., 882.–908.lpp. Publikācijā saglabāta pirmiespieduma rakstība un interpunkcija
I. Ievadijuma piezīmes
Ar 1938.g.marta likumu "Pārgrozijumi un papildinājumi Tiesu iekārtā" (1938.g. "Valdības Vēstn." 76.n–rā, Likumu un vald.rīk.kr.Nr.88), kura panti iekodificēti kā papildu panti pie Tiesu iekārtas likuma 61.panta, tika nosacīts, ka pie mūsu Senata nodibinams spriedumu birojs, kura uzdevums ir dot iespēju saskaņot un pārredzēt Senata praksi un kuru vada Tieslietu ministra izraudzīts senators (Tiesu iekārtas 61.1 un 61.2.p.). Starp citu, še nodoms bijis arī nosekot Senata prakses grozijumus un pēc iespējas novērst nevienādības šinī praksē un ar to saistīto likumu un citu tiesisko normu iztulkošanā un piemērošanā. Šis darbs veicams četros nodalijumos, atsevišķi par katru no trim Senata departamentiem un par Senata apvienoto sapulci.
Par šī spriedumu biroja vadītāju Tieslietu ministrs izraudzija šo rindu autoru, kāpēc arī dabīgi, ka viņš Valdības uzdevumā pag.g. septembrī un oktobrī apceļoja dažas Vakareiropas zemes, lai tur uz vietas iepazītos ar līdzīgu spriedumu biroju iekārtu un praktisko darbību pie ārzemju augstākām tiesām. Tāds iepriekšēju studiju ceļojums ir derīgs vienmēr.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.