JURISTA VĀRDS Nr.38(106)
Kongresā: tiesisks gars un mērķtiecīga sadarbībaKongresa prezidijā: Uldis Pētersons, Aivars Borovkovs un Signe Terihova
Pagājušajā sestdienā, 12.decembrī, notika Latvijas Juristu biedrības (LJB) kongress, kas bija veltīts šīs biedrības desmit gadu pastāvēšanai. Tiesa, Pasaules tirdzniecības centra Lielā zāle nebija piepildīta, kāda savulaik bijusi Zinātņu akadēmijas zāle Atmodas sākumā — 1988.gada 17.decembrī, kad dibināta Latvijas Juristu biedrība. Taču uz šo kongresu ceļu atrada un par pienākumu tur piedalīties uzskatīja vairāki desmiti juristu praktiķu, kuri Latvijas neatkarības un demokrātiskas, tiesiskas valsts ideju sāka paust vēl pirms gadiem desmit.
Apsveikuma telegrammu no Vīnes LJB kongresam bija atsūtījis biedrības pirmais prezidents, tagad Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, kas atradās nozīmīgā ārzemju komandējumā. Viņš izteica nožēlu, ka nevar piedalīties kongresā, un novēlēja sekmīgu darbošanos arī turpmāk.
Pārskata ziņojumu par biedrības dibināšanu un pēdējos gados paveikto sniedza LJB prezidents Aivars Borovkovs (ziņojuma tēzes publicējam blakus), bet savās atmiņās koreferātā dalījās Tālavs Jundzis. Kā viņš pats izteicās, tas ir "vēsturiski nostalģisks atskats Juristu biedrības vēsturē". Tas bijis laiks, kad dzima Tautas fronte, kad publiski sāka virmot doma par Juristu asociācijas vai biedrības veidošanu. Starp citu, Latvijas Juristu biedrība bijusi pirmā visā bijušajā PSRS. T.Jundzis minēja profesionālos juristus, kā Juri Bojāru, Gvido Zemribo, Ilmāru Bišeru, Jāni Muižnieku, nelaiķi profesoru Jāni Vēberu un vēl citus, kuri vēl pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, bet īpaši pēc tam strādājuši pie demokrātiskas, tiesiskas valsts metiem un ierosinājuši vērtīgus priekšlikumus šajā jomā.
— Diemžēl vairāki lietderīgi ieteikumi, ierosmes nav īstenotas, toreizējās problēmas arī pašlaik ir aktuālas. Runāt par Latviju kā tiesisku valsti joprojām nevaram. Manuprāt, Juristu biedrībai jāpalielina sava loma šajos procesos, lai likumus tulkotu ne tik daudz pēc burta, bet pēc gara, — tāds nobeigumā bija T.Jundža atzinums.
Debatēs pirmā runāja tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Viņa atzinīgi izteicās par to, ka Juristu biedrība spējusi saturēt profesionāļu kodolu, pastāstīja par saviem iespaidiem pirmajās divās nedēļās jaunajā amatā. Ministre uzsvēra Tieslietu ministrijas nozīmi tiesiskas vides sakārtošanā, tiesu darba organizācijā, juristu profesionālajā izaugsmē. — Taču ir skumīgi konstatēt, ka nereti likumus raksta LU studenti, un tad jau pēc tam ir vieglāk kritizēt likumu saturu. Mani satrauc šis likumu radīšanas process, tāpēc nāciet talkā ar savu pieredzi un zināšanām! Varbūt tomēr biedrībai no kritikas vairāk jāpāriet pie darbiem, konkrētas palīdzības, — rosināja I.Labucka.
Arī 7. Saeimas deputāts, iepriekšējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzīmēja Juristu biedrības gan padarīto, gan vēl prāvās potences, kas izmantojamas. Runātājs uzteica biedrības prezidiju par ieguldījumu Administratīvā procesa likumprojekta tapšanā un ar Korupcijas novēršanas likuma un ar to saistīto normatīvo aktu izstrādāšanā. Dz.Rasnačs ierosināja kongresam sasaukt pasaules juristu forumu 2000.gadā. Ierosmes bagāta bija Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna uzruna. Viņš pauda gadarījumu, ka biedrība visus šos gadus uzturējusi tiesisku, možu garu, atturējusies no politizēšanās, bet turpmāk varētu aktīvāk sekmēt tiesu reformas īstenošanu. Pēdējos gados nodibināta un darbojas arī Tiesnešu biedrība, ir tāda zināma distance starp tām, tāpēc jāmeklē vairāk kopīgu sadarbības un saskarsmes punktu.
— Gribētos tuvākajā nākotnē Juristu biedrībā redzēt vairāk jaunu seju, jo starp topošajiem juristiem Latvijas Universitātē ir ne mazums spējīgu, gudru jauniešu, novēlēja A.Guļāns.
Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa pastiprināja iepriekšējo runātāju sakāmo par kopīgo sadarbību, uzsverot policijas, prokuratūras un tiesas nozīmi tiesiskas valsts veidošanā. Līdz šim nav īstas kopīgas stratēģijas. Un šajā ziņā par to aktīvāk varētu iestāties arī Juristu biedrība.
Kongresā debatēs runāja Latvijā pazīstami juristi, kā Jānis Rozenfelds, Vija Jākobsone, Ilmārs Bišers, Kalvis Torgāns, Edgars Meļķisis, Māra Frankēvica, Gvido Zemribo, Uldis Pētersons un citi, izsakot daudz vērtīgu atziņu un priekšlikumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.