JURISTA VĀRDS NR. 13 (27)

Atskats:
Kopā ar cilvēku
dzīves ritumiem

Ārija Iklāva, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore

Jau sirmā senatnē Eiropas valstis, lai zinātu savu demogrāfisko situāciju, baznīcu grāmatās iereģistrēja visus cilvēka dzīves svarīgākos notikumus — kristības, laulības, nāvi. Tam ir svarīga nozīme ne tikai katra cilvēka personīgajā dzīvē, bet arī ievērojama valstiska nozīme. Sākot ar XVIII gadsimtu, civilstāvokļa aktu reģistrāciju Eiropas valstis pārņēma savā pārziņā. Francija bija pirmā valsts, kas nodibināja dzimtsarakstu iestādi — tas bija 1791.gadā. Tai 1812.gadā sekoja Anglija un 1875.gadā — Vācija.

Latvijā likumdevēji, ņemot par paraugu citu Eiropas valstu likumus, it sevišķi Šveices 1910.gada 25.februāra likumu par civilstāvokļa aktiem, izstrādāja pirmo Latvijas likumu par civilstāvokļa aktu reģistrāciju. 1921.gada 18.februārī Latvijas Satversme pieņēma likumu, ka civilstāvokļa aktu reģistrāciju valstī turpmāk pārzina laicīgās iestādes — dzimtsarakstu nodaļas.