Komentārs:
Par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, lai visiem būtu labākInese Kalniņa, Tieslietu ministrijas Privāto tiesību departamenta direktore
Ministru kabinets aprīļa sākumā izdeva četrus MK noteikumus Satversmes 81.panta kārtībā, kuri skar zemesgrāmatu nodaļu darbu un stājās spēkā ar 1.maiju.
Nostiprinājuma līgumi
1. Grozījumi Zemesgrāmatu likumā vairāk attiecas uz zemesgrāmatu tiesnešu darba sakārtošanu, bet vienā gadījumā interesēs arī plašāku iedzīvotāju loku. Un proti, līdz 1.maijam visu privātpersonu parakstiem uz iesniedzamajiem nostiprinājuma lūgumiem bija jābūt notāra vai pagasttiesas (līdz pagasttiesas nostiprinājuma lūgumiem bija jābūt notāra vai pagasttiesas (līdz pagasttiesas nodibināšanai — pašvaldības) apliecinātiem, bet tagad 60.pantā paredzēti ir noteikti četri gadījumi, kad var nebūt šāds apliecinājums:
1) lūgums pamatots uz tādu tiesas spriedumu vai lēmumu, kas taisīts lūdzēja lietā, vai,
2) lūgums pamatots uz notāra vai pagasta vai pagasttiesas taisītu vai apliecinātu aktu (darījumu), kurā lūdzējs piedalījies kā lūdzēja puse, vai,
3) īpašuma tiesības Zemesgrāmatās tiek nostiprinātas pirmo reizi atverot jaunu nodalījumu, vai
4) valsts vai pašvaldības lūdz par nekustamā īpašuma nostiprināšanu Zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldību vārda.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.