Esmu nodokļu audita un izmeklēšanas eksperts, 18 gadus strādājis Apvienotajā Karalistē Iekšzemes ieņēmumu dienestā, nodaļā, kura administrē tiešos nodokļus (piemēram, ienākumu nodoklis un uzņēmumu nodoklis). Daudzo Latvijas apmeklējumu laikā pēdējos četros gados, esmu šeit darbojies kā īstermiņa eksperts un esmu ieguvis izpratni par tās problēmas dziļumu, ar kuru valsts sastopas nodokļu nemaksāšanā. Šīs problēmas ir ļoti lielas (lai gan es uzslavēju daudzu smagi strādājošo un apzinīgo Latvijas VID ierēdņu sasniegumus).

Jūs varbūt brīnāties, kāpēc gan es uzstājos šajā konferencē — kāds sakars ir starp nodokļu nemaksāšanu un korupciju? Tomēr uzskatu, ka šīs abas problēmas ir savstarpēji saistītas. Bez tam abās šajās jomās nepieciešamie pretpasākumi lielā mērā sakrīt, tādēļ būtu lietderīgi vismaz daļēji koordinēt šos pasākumus.

Bet, iespējams, ka vissvarīgākā saikne šīs konferences kontekstā ir tas, ka nulles deklarāciju sistēmai, kura pašlaik Latvijā ir izskatīšanas stadijā kā korupcijas apkarošanas līdzeklis, ir daudz kopīga ar nodokļu vajadzībām labi izstrādāto deklarēto ienākumu pārbaudes metodi — metodi, kura rietumvalstu nodokļu administrācijās tiek izmantota daudzus gadus un kuras nepilnīgs variants pēdējos gados iekļauts Latvijas nodokļu likumdošanā.

Vispirms par šo abu problēmu līdzībām. Abas problēmas ietver noklusētas ekonomiskās darbības, kuras tiek slēptas gan no sabiedrības acīm, gan no oficiālām pārbaudēm. Piemēri parāda nepienākošos labumus, kurus guvuši korumpēti ierēdņi, oficiālus lēmumus, kurus iespaidojuši apsvērumi par personīga rakstura priekšrocībām, tirdzniecības darījumus, kuri tīšām nav uzrādīti tāda uzņēmuma grāmatvedībā, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, un nodokļu krāpšanu, kurā iesaistītas fiktīvas kompānijas. Katrā gadījumā te ir vismaz daļēja konkrētās ekonomiskās darbības patiesā rakstura slēpšana. Ir robs starp likumīgu dokumentētu ekonomiku un īstenību, un tādējādi nacionālā ekonomika tiek sadalīta divos līmeņos: legālā ekonomika un slēptā — “pelēkā” — ekonomika. Un viens šī sadalījuma aspekts ir šaubas par personīgo ienākumu patieso līmeni, tāpēc ka ievērojama daudzu cilvēku ienākumu daļa netiek deklarēta regulējošās valsts institūcijās.

Pelēkais sektors pastāv ikvienas valsts ekonomikā, un neviena valsts nevar atļauties bezrūpību gan attiecībā uz korupciju, gan uz nodokļu nemaksāšanu. Tomēr Rietumu valstīs šīs problēmas parasti ir ierobežotas, tādējādi tās neatstāj tik lielu iespaidu uz galveno ekonomikas daļu.