Kriminoloģiski novērojumi un citi pētījumi liecina, ka daudzi mūsu valsts iedzīvotāji jūtas neaizsargāti pret nepamatotu viņu telefonsarunu noklausīšanos no speciālu valsts institūciju puses. Vairākumā gadījumu bailes par to, ka telefonsarunas tiek noklausītas, visticamāk, ir radušās bez noteikta objektīva iemesla. Tomēr, lai kā arī būtu, jānovērtē, cik lielā mērā Latvijas tiesību sistēma garantē demokrātijai atbilstošu indivīda aizsardzību šajā jomā.

Uz senu vēsturi būtu attiecināmi tie laiki, kad demokrātiju izprata kā tautas varu vai vairākuma valdīšanu. Mūsdienās turpretī demokrātija neizbēgami ir raksturojama ar konkrētām un detalizēti izstrādātām prasībām, kas skar patiešām plašu politisko, tiesisko un sabiedrisko attiecību sfēru. Starp nenoliedzami svarīgiem demokrātijas elementiem ir arī cilvēktiesību ievērošana, kas jau pati par sevi veido patstāvīgu ideju sistēmu demokrātijas ietvaros. Uz tādām idejām ir balstītas vairākas prasības, kas nostiprinātas arī valstu konstitūcijās un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos. Tādēļ šādas prasības daudzām valstīm ir saistošas ne vien juridiski, bet savā ziņā arī ideoloģiski. Vadoties pēc šo prasību izpildes, var vērtēt konkrētas valsts demokrātiskuma patiesumu un demokrātijas attīstības līmeni.

Viena no cilvēktiesību ievērošanas sastāvdaļām, kas Latvijā tiek izvērtēta samērā maz, ir privātās dzīves neaizskaramība.