Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Lielbritānijas jurists F.V.Meitlands trasta institūtu uzskata par vienu no angļu tiesību un arī visas anglosakšu tiesību saimes valstu juristu lielākajiem sasniegumiem.1 Savukārt romāņu–ģermāņu tiesību saimes valstīs, tajā skaitā Latvijā, juristu zināšanas par šo unikālo tiesību institūtu un tā tiesisko regulējumu ir visai vājas.

Ja papētām juridisko literatūru latviešu valodā, informācija par trastiem ir visai skopa. Nelielu, ļoti vispārēju rakstu par trastiem ir sniedzis Jānis Rozenfelds.2 Vienu no trasta veidiem — pilnvarojumu uz īpašuma pārdošanu (trusts for sale — angļu val.), ar ko saprot tiešas un saistošas pilnvarnieku tiesības pārdot noteiktu īpašumu nekavējoties vai arī personas nāves gadījumā saskaņā ar testamentu, — savā grāmatā min Juris Bojārs.3 Nelielu rakstu ir publicējusi “PricewaterhouseCoopers” nodokļu un juridisko pakalpojumu direktore Latvijā Helēna Bārkere.4

Diemžēl pat Latviešu konversācijas vārdnīcā, kur kopumā varam atrast daudz juridiskas informācijas, termina “trasts” skaidrojuma nav, jo vārdnīca Latvijas okupācijas dēļ netika izdota līdz galam, un vārdnīcas 21.sējums beidzas pie terminiem, kas sākas ar “Tj”.5

Pēdējā laikā preses izdevumos nedaudz tiek rakstīts par trastiem saistībā ar bijušā Ministru prezidenta A.Šķēles veiktajiem darījumiem, nododot viņa uzņēmumam SIA “UVK” piederošos pārtikas pārstrādes uzņēmumus trasta pārvaldījumā uz laiku, kamēr viņš bija Ministru prezidents, lai it kā novērstu interešu konfliktu starp viņu kā valdības vadītāju un privātīpašnieku.6 Arī “Latvijas Vēstnesis” pēdējā laikā ir publicējis dažus rakstus par trastiem.7

Arī caurskatot Latvijas normatīvos aktus, ir diezgan grūti sameklēt terminu “trasts”. Kredītiestāžu likuma 1.panta 14.punktā ir dota uzticības operācijas (trasta) definīcija. Latvijas Republikas likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” 1.panta 1.daļas f) punktā uzticības darījums (trasts) šī likuma izpratnē definēts kā finansu darījums.

Terminu “trasts” varam atrast Latvijas Republikas (LR) noslēgtajos līgumos ar anglosakšu tiesību saimes valstīm. Tā, piemēram, 1923.gada 16.oktobrī noslēgtā līguma par noziedznieku izdošanu starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm 2.panta 1.daļas 21.punktā pie izdodamajām personām tiek pieskaitīti arī pilnvarnieki (trustees — angļu val. tekstā), ja to pretlikumīgi piesavinātās naudas summas pārsniedz divus simtus dolāru vai līdzīgu vērtību Latvijas valūtā.

Arī 1995.gada 26.aprīļa LR un Kanādas konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk — Konvencija) tiek minēts trasts. Konvencijas 3.panta 1.daļas (d) punktā trasts tiek iekļauts “personas” definīcijā. Savukārt Konvencijas 21.panta 2.daļā starp Līgumslēdzējām Valstīm tiek sadalītas tiesības aplikt ar nodokļiem ienākumus no trasta. Līdzīgi Konvencijas 28.panta 2.daļa nosaka, ka nekas šajā Konvencijā nevar tikt iztulkots kā tāds, kas aizliedz Līgumslēdzējai Valstij uzlikt nodokļus summām, kas iekļautas šīs valsts rezidenta ienākumā attiecībā uz trastu.

1998.gada 15.janvāra LR un ASV Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem 10.