Latvijas pilsonību var atņemt, ja persona, apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators R. Krauze, senatori O. Druks–Jaunzemis, R. Namatēvs, R. Saulīte, I. Šepteris, R. Zaķe, M. Zāģere, piedaloties Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurorei A. Koškinai, Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldes pārstāvei S.Vībai un atbildētājas I. Lutovinovas pārstāvei advokātei D. Siliņai, 2001. gada 8. oktobrī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā I. Lutovinovas kasācijas sūdzību par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2001. gada 18. maija spriedumu Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldes prasībā pret Irinu Lutovinovu par pilsonības atņemšanu.

Noklausījies senatora R. Namatēva ziņojumu, advokātes D. Siliņas paskaidrojumu, ka spriedums lietā atceļams, Naturalizācijas pārvaldes pārstāves S. Vības paskaidrojumu, ka spriedums atstājams negrozīts, prokurores A. Koškinas atzinumu, ka spriedums atstājams negrozīts, bet kasācijas sūdzība noraidāma, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

konstatēja:

Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 15. oktobrī pieņēma lēmumu “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem”, bet 1992. gada 28. oktobrī — lēmumu “Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914. gada 1. augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem”, ar kuriem tika noteikta personu piederība Latvijas Republikas pilsoņu kopumam.

Saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem atbildētāja I. Lutovinova 1993. gada 10. martā tika reģistrēta Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas Republikas pilsone ar personas kodu 130860–10720. 1993. gada 12. aprīlī viņai tika izdota pase LA 0821346.