Gunta Višņakova, Saeimas Juridiskā biroja vecākā konsultante, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

2001. gada 25. oktobrī Saeima pieņēma Administratīvā procesa likumu, kurš stāsies spēkā un būs piemērojams no 2003. gada 1. jūlija. Administratīvā procesa likums regulē administratīvo lietu izskatīšanu gan iestādē, gan tiesā. Šā raksta mērķis ir pievērst lasītāju uzmanību būtiskākajām atšķirībām administratīvo lietu izskatīšanai tiesā salīdzinājumā ar kārtību, kādā administratīvās lietas tiek izskatītas pašreiz, pamatojoties uz Civilprocesa likuma vispārīgiem noteikumiem un vēl spēkā esošajām Civilprocesa kodeksa atsevišķajām nodaļām.

Atšķirībā no pašreiz spēkā esošās kārtības jaunais Administratīvā procesa likums neregulē atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanas kārtību, bet nosaka visiem administratīvi tiesiskajiem strīdiem vienādu to izskatīšanas procesuālo kārtību. Tas gan nenozīmē, ka citos likumos nevarētu būt speciālo tiesību normu, kas noteiktu no vispārējās lietu izskatīšanas kārtības atšķirīgus noteikumus atsevišķās lietu kategorijās.

Administratīvajā procesā tiesā tiek realizēta tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību, kā arī noskaidroti personas publiski tiesiskie pienākumi vai tiesības. Tiesa administratīvās lietas izskatīšanas gaitā noskaidro, vai administratīvais akts un iestādes faktiskā rīcība atbilst likuma noteikumiem, kā arī to, vai tiesību normas un publisko tiesību līgums dod administratīvā procesa dalībniekiem noteiktas tiesības vai uzliek konkrētus pienākumus.