Par trastiem pasaulē un pie mums, un to būtību
Mag. iur. Jānis Grasis — “Latvijas Vēstnesim”
Turpinājums.
Sākums “LV” 18.12.2001. Nr. 183
Trastu atzīšana
Turklāt Konvencijas 11.panta 3.daļa nosaka, ka tiktāl, cik trastam piemērojamais likums pieprasa vai nosaka, šāda atzīšana ietver arī nosacījumus:
a) pārvaldnieka personīgie kreditori nevar vērst piedziņu pret trasta īpašumu;
b) trasta īpašums neveido daļu no pārvaldnieka paša īpašuma viņa maksātnespējas vai bankrota gadījumā;
c) trasta īpašums neveido daļu no pārvaldnieka vai viņa laulātā dzīvesbiedra laulības īpašuma, kā arī nav daļa no pārvaldnieka īpašuma viņa nāves gadījumā;
d) trasta īpašumus var atgūt, ja pārvaldnieks, pārkāpjot trastu, ir iekļāvis trasta īpašumu savā īpašumā vai ir atsavinājis trasta īpašumu. Tomēr jebkuras trešās personas tiesības un pienākumus, kuras valdījumā ir trasta īpašums, regulē likums, kuru nosaka tiesas valsts likuma kolīziju normas.
Konvencijas 12.pants ir vairāk domāts tām valstīm, kur nepastāv trasta institūts un kur rodas problēmas ar trastu reģistrēšanu: “Ja pārvaldnieks vēlas reģistrēt kustamo vai nekustamo īpašumu vai īpašumtiesību dokumentus uz tiem, tam ir tiesības to darīt tiktāl, cik tas nav aizliegts vai nav pretrunā ar tās valsts likumu, kur tas tiek darīts, rīkojoties savā pārvaldnieka tiesībspējā vai līdzīgā citā veidā, lai trasta esamība tiktu atklāta.” Šajā gadījumā, ja attiecīgajā valstī nepastāv trastu reģistrs, tad tas ir jādara tādā veidā, kā to pieļauj šīs valsts likumi. 34 Piemēram, Latvijā Uzņēmumu reģistrs var reģistrēt pārvaldnieka pārvaldījumā saņemto uzņēmumu uz pārvaldnieka kā pilntiesīga īpašnieka vārda, un nekur publiskajos reģistros neparādīsies, ka viņš ir tikai šī uzņēmuma pārvaldnieks.
Konvencijas 13.pants nosaka, ka nevienai valstij nav jāatzīst trasts, kura būtiski elementi, izņemot piemērojamā likuma izvēli, administrēšanas vietu un pārvaldnieka parastās rezidences vietu, ir ciešāk saistīti ar valstīm, kurās nepastāv trasta institūts vai izvēlētais trasta veids.
Būtībā šī ir norma, kas vairāk noder to valstu tiesnešiem, kur netiek atzīts trasta institūts. Faktiski šis pants ļauj romāņu — ģermāņu tiesību juristiem atteikt trasta atzīšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.