Foto: no personiskā arhīva |
Lietuvas Republikas Civilkodekss tika pieņemts 2000. gada 18. jūlijā un stājās spēkā 2001. gada 1. jūlijā. Tas ir pirmais civilkodekss neatkarīgās Lietuvas vēsturē.
Lietuvas tiesību kodifikācija tika pārtraukta 1840. gadā, kad spēku zaudēja 1588. gada Trešais Lietuvas Statūts. Neatkarīgās Lietuvas laikā no 1918.līdz 1940. gadam nepaguva sagatavot civilkodeksu, kaut gan darbs pie tā izveides sākās jau 1937. gadā. Tolaik Lietuvas teritorijā darbojās četras civiltiesību sistēmas: lielākajā valsts daļā bija spēkā Krievijas Impērijas likumu kopojuma X sējums (“Svod zakonov Rosijskoj imperiji”), Suvalku reģionā bija spēkā Napoleona kodekss un 1825. gada Polijas Karalistes Civilkodekss (“Kodex ciwilny Królewstwa Polskiego”), Lietuvas daļā, kas atradās bijušās Baltijas guberņas teritorijā, bija spēkā Baltijas vietējo likumu kopojums (“Provinzialrecht der Ostseegouvernements”), savukārt Klaipēdas apgabalā bija spēkā Vācijas Civilkodekss.
Pēc Lietuvas neatkarības pasludināšanas 1990. gada 11. martā politiskā un ekonomiskā situācija valstī mainījās. Radās vajadzība grozīt arī tiesību sistēmu. Taču bija skaidrs, ka nav iespējams ātri sagatavot kodeksus. Tādēļ 1990. gada 11. marta Pagaidu Pamatlikumā bija paredzēts, ka iepriekš darbojušies tiesību akti būs spēkā arī turpmāk — līdz laikam, kad tiks sagatavoti un pieņemti jauni tiesību akti.
Tika nolemts no jauna pārskatīt 1964. gada Lietuvas PSR Civilkodeksu, kas tika izstrādāts saskaņā ar 1961. gadā apstiprinātajiem PSRS un savienoto republiku likumdošanas pamatiem. Taču 1994. gadā izdarītie Civilkodeksa “lielie” grozījumi tiesību normas jaunajiem tautsaimnieciskajiem, sociālajiem un politiskajiem apstākļiem pieskaņoja tikai daļēji. Viena otra dzīves joma arī turpmāk palika tiesiski nenoregulēta. Daudzas normas nebija saskaņotas ar starptautisko tiesību prasībām. Tas bieži kļuva par cēloni kolīzijām. Neskaidrības, pretrunas likumos un kolīzijas apgrūtināja civiltiesisko attiecību reglamentēšanu.
1996. gadā parādījās pirmais jauna civilkodeksa projekts. Bija vēlme šo kodeksa projektu pieņemt uzreiz. Tomēr daudziem tāda ideja nebija pa prātam. Darbi turpinājās. Projekts tika gatavots darba grupā, kuras kodolu veidoja zinātnieki — galvenie darba grupas locekļi bija prof.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.