Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Dr.iur. Andrejs Vilks, Kriminoloģisko pētījumu centra vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”
1 Ziņojums par bērnu stāvokli Latvijā 2000. gadā. — Rīga: SIA “Izglītības soļi”, 2000.–2001. — 11. lpp. Turpmāk tekstā — Ziņojums vai (atsaucēs) burts Z un attiecīgās lappuses numurs kvadrātiekavās.
Bērna tiesību aizsardzības aktualitāte nemazinās, neraugoties uz to, ka mūsu valsts pievienojusies dažādiem starptautiskiem tiesiskiem aktiem, atbilstoši tiem sakārtota un papildināta likumdošana, kā arī akceptētas vairākas programmas bērnu tiesiskā stāvokļa stabilizācijai un uzlabošanai.
Gan statistikas dati, gan speciālistu un iedzīvotāju izteikumi masu saziņas līdzekļos bieži vien liecina, ka bērna tiesību aizsardzības mērķi mūsu valstī vēl nav sasniegti.
Bērna tiesību aizsardzības mērķi
Vairums aptaujas dalībnieku (57 – 65%) uzskata, ka visi pieci Bērna tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 4.pantā deklarētie bērna tiesību aizsardzības mērķi mūsu valstī pagaidām tiek īstenoti nepietiekami.
Sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā par nepietiekami īstenotu mērķi uzskata lielākā daļa (56,9%) aptaujas dalībnieku. Kā labi īstenotu šo procesu vērtē tikai nedaudzi (4,9%), pietiekami – ceturtdaļa (25,5%) respondentu, bet neviens nedomā, ka tas būtu izdarīts ļoti labi. Visai daudzi respondenti (11,1%) anketās atzīmējuši, ka par šo visai būtisko pilsoniskās sabiedrības veidošanas norisi neko nezina, un daži pat uzskata, ka tā nav svarīga.
Bērna orientācija uz darbu kā vienīgo morāli atbalstāmo eksistences līdzekļu iegūšanas un labklājības avotu kā bērna tiesību aizsardzības mērķis, pēc aptaujas dalībnieku domām, tiek īstenots vēl sliktāk — par nepietiekamu to uzskata jau gandrīz divas trešdaļas aptaujāto (65%).
Bērna orientācija uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību un vienu no sabiedrības un indivīda galvenajām vērtībām, pēc respondentu domām, tiek īstenota līdzīgā līmenī: neapmierināto ir tikai nedaudz mazāk (62,1%).
Bērna orientācija uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu arī pozitīvi vērtēta samērā nedaudzu aptaujas dalībnieku atbildēs (tikai 29,8%).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.