Mag.iur. Ilona Kronberga, Probācijas dienesta izveides darba grupas vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: no personiskā arhīva

Arvien biežāk masu medijos un sabiedrības uzmanības lokā nonāk problēmas, kas skar kriminālsodu izpildes jomu. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka sabiedrībā pastāv interese par šiem jautājumiem — par to, kas notiek cietumos; par to, vai visiem, kas ir cietumos, tur jāatrodas; vai sodi, kurus satur Krimināllikums, ir gana efektīvi; arī par to, kas notiek ar cilvēku pēc cietumsoda izciešanas. Šajā sakarā var teikt tikai vienu — ja šādas it kā parasti nepopulāras problēmas tomēr ir sabiedrībai kļuvušas interesantas, tam ir pamats. Jā, iemesls ir tik tiešām pamatots, jo daudzi jautājumi, kas ir vistiešākajā sakarā ar iepriekšminētajām lietām, jau ilgi gaida savu risinājumu.

Nedomāju, ka kāds varētu teikt: man vienalga, vai noziedzība ir vai nav. Bet tieši tā daudzi no mums bieži izturas — it kā tas viss būtu kur citur. Ja vainīgais notiesāts un ielikts cietumā, jautājums atrisināts, par to var aizmirst. Turklāt atriebības kāre arī dara savu (jo bargāks sods, jo labāk), bet sekas interesē tikai reto.

Ar šo rakstu gribu aicināt padomāt tieši par sekām, kas rodas no nevērības, atriebes kāres, neiejūtības, nevēlēšanās dzirdēt un redzēt sev apkārt notiekošo.