Prof. Dr. habil. iur. Anrijs Kavalieris — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Gandrīz visi Kriminālpolicijas darbinieki, prokurori un liela daļa tiesnešu, kuriem nākas nodarboties ar smagu un sevišķi smagu noziegumu lietām, it sevišķi ja tos izdarījušas organizētās kriminālgrupas, ir pārliecinājušies un nešaubīgi uzskata, ka šos noziegumus atklāt un krimināldarboņu vainu pierādīt tikai ar tradicionālajām, atklātajām, gadsimtiem vecajām, visiem zināmajām un redzamajām izmeklēšanas darbībām ir neiespējami. Par to tiek runāts katrā ar kriminālproblēmām saistītā konferencē un seminārā.

Šī problēma bija arī Kriminālpolicijas pasūtītā un Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) Kriminālistikas katedras un Ģenerālprokuratūras speciālistu 1999. — 2000. gadā veiktā zinātniskā pētījuma objekts. Pēc tam tika izstrādāta vesela likumgrozījumu projektu pakete.

Pēc tam kad šīs novitātes kopā ar jaunā Kriminālprocesa kodeksa (KPK) izstrādes darba grupas sagatavotā apjomīgā esošā KPK modernizācijas likumgrozījumu projektu paketi 2000. gada nogalē guva konceptuālu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas atbalstu, projektus ļoti pamatīgi un detalizēti slīpēja un precizēja Ministru kabineta izveidotā Tieslietu ministrijas darba grupa. Tajā bija iesaistīti arī Ģenerālprokuratūras, Kriminālpolicijas un Policijas akadēmijas pārstāvji, kā arī aktīvi darbojās bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.

2001. gada vidū visai apjomīgā precizētā projektu pakete nonāca Saeimas komisijā, kur to vairākās sēdēs kopā ar pieaicinātiem ekspertiem vēlreiz apsprieda un izvērtēja. Un beidzot — 2001. gada novembra beigās — likumgrozījumu projekti tika nosūtīti izskatīšanai uz Saeimas plenārsēdi, kur tos arī pieņēma pirmajā lasījumā.

Tā kā pēc to pieņemšanas pirmajā lasījumā likumgrozījumu projekti būs ne reizi vien vēl apspriežami un precizējami gan ekspertu darba grupā, ko acīmredzot izveidos par tiem atbildīgā Aizsardzības un iekšlietu komisija, gan pašā Saeimas deputātu komisijā, šķiet, lietderīgi sīkāk iepazīstināt juristus — avīzes lasītājus — ar izstrādātajiem likumgrozījumu projektiem, lai uzzinātu plašāka juristu loka domas par tiem.

Tomēr pietiekami detalizēti aprakstīt gandrīz vai pussimtu iesniegto likumgrozījumu projektu spēkā esošajā Kriminālprocesa kodeksā vienā rakstā ir absolūti neiespējams. Var tikai uzsvērt, ka to visu mērķis ir padarīt Latvijas kriminālprocesu mūsdienīgāku, eiropeiskāku, vienkāršāku, lētāku, mazāk darbietilpīgu un, galvenais, efektīvāku.

Rakstā būs runa tikai par vienu izstrādāto un iesniegto likumgrozījuma projekta punktu — ieteikto jauno LKPK 18.