Vispārīgā daļa

1.sadaļa. Kriminālprocesa

vispārīgie noteikumi un pamatprincipi

1.1.pants. Kriminālprocesa likuma mērķis

(1) Kriminālprocesa mērķis ir noteikt tādu kriminālā procesa kārtību, kas bez neattaisnotas iejaukšanās un neattaisnotiem izdevumiem nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

1.2.pants. Kriminālprocesa tiesību avoti

(1) Kriminālprocesa kārtību Latvijā nosaka Satversme, starptautiskie līgumi, šis likums un citi likumi.

(2) Citas valsts kriminālprocesa normas var piemērot tikai starptautiskajā sadarbībā uz ārvalsts motivēta lūguma pamata, ja tas nav pretrunā Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

1.3.pants. Kriminālprocesa likuma darbības joma

(1) Kriminālprocesa likums nosaka kārtību, kāda Latvijā kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas personas izskata un izlemj ziņas par Krimināllikumā paredzētu nodarījumu.

(2) Kriminālprocesa likums nosaka arī kārtību, kādā Latvijas kompetentās iestādes veic starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.

1.4.pants. Kriminālprocesa likuma spēks telpā

(1) Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, ko kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas personas izdara par Latvijas jurisdikcijā esošiem Krimināllikumā paredzētiem nodarījumiem.

1.5.pants. Kriminālprocesa likuma spēks laikā

(1) Kriminālprocesa kārtību nosaka tā norma, kas ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

(2) Starptautiskajā sadarbībā var tikt piemērota tā ārvalsts tiesību norma, kas norādīta motivētajā lūgumā, neveicot papildu pārbaudi par tās spēkā esamību.

1.6.pants. Kriminālprocesa likuma spēks attiecībā pret personām

(1) Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no viņu pilsonības un pastāvīgās dzīvesvietas.

1.7.pants. Kriminālprocesa obligātums

(1) Amatpersonai, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, katrā gadījumā, kad kļuvuši zināmi kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

(2) Procesa virzītājs izbeidz kriminālprocesu, tikko ticami noskaidrots, ka nav noticis Krimināllikumā paredzēts nodarījums.

(3) Publiskās apsūdzības kriminālprocesos prokurora atteikšanās no kriminālvajāšanas pieļaujama tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(4) Likumā paredzētā kārtībā tiesa var apsūdzētajam nepiemērot sodu vai atbrīvot no tā izciešanas.

1.8.pants. Publiskā un privātā apsūdzība

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu uzsāk, veic un pabeidz sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kam nodarīts kaitējums.

(2) Par Krimināllikuma 90.; 91.; 131.; 132.; 136.; 145.; 158.pantā; 159. un 160.panta pirmajā daļā, 168.; 169.; 180.; 197.pantā, 200. un 260.panta pirmajā daļā, 271.pantā paredzētajiem nodarījumiem kriminālprocesu uzsāk vienīgi tad, ja saņemts pieteikums no personas, kam nodarīts kaitējums.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos tiek uzsākts un veikts publiskās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju valsts vārdā realizē prokurors.

(4) Par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā un 156. un 157.pantā, kriminālprocesu uzsāk tikai pēc tās personas, kam nodarīts kaitējums, sūdzības iesniegšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts privātās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju realizē cietušais.

1.9.pants. Kriminālprocesuālais pienākums

(1) Uzsāktā kriminālprocesā katras personas pienākums izpildīt amatpersonas, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, procesuālās prasības un ievērot noteikto procesuālo kārtību.

(2) Prasības likumības un pamatotības apstrīdēšana tiek veikta šajā likumā noteiktā kārtībā, bet neatbrīvo no tās izpildes pienākuma.

(3) Tiesības uz izņēmumu no šā panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma pildīšanas ir tikai tām personām, kam noteiktas kriminālprocesuālās privilēģijas.

1.10.pants. Kriminālprocesuālās privilēģijas

(1) Kriminālprocesuālās privilēģijas pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no piedalīšanās kriminālprocesā, tajā skaitā no liecību sniegšanas un dokumentu un priekšmetu izdošanas, kā arī aizliedz vai ierobežo tiesības veikt viņas kriminālvajāšanu un lietot pret viņu piespiedu līdzekļus un sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, pārmeklēt viņu rīcībā esošās telpas.

1.11.pants. Kriminālprocesa valoda un tiesības lietot saprotamu valodu

(1) Kriminālprocess notiek valsts valodā.

(2) Personai, kam ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un viņu pārstāvim, lieciniekam, speciālistam, ekspertam, revidentam, kā arī citām personām, ko procesa virzītājs iesaistījis procesā, ja viņi nepārvalda valsts valodu, procesuālo darbību veikšanas laikā ir tiesības lietot valodu, ko viņi prot, un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību.

(3) Likumā īpaši paredzētos procesuālos dokumentus personām izsniedz kopā ar tulkojumiem viņiem saprotamā valodā.

(4) Procesa virzītājs var veikt atsevišķu procesuālo darbību citā valodā, pievienojot procesuālā dokumenta tulkojumu valsts valodā.