Vides tiesības. Šobrīd un nākotnē
Mag. iur. Edgars Puriņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"
— Kādas ir vides tiesību sistēmas attīstības tendences?
— Tagad ir pieņemti vairāki dabas resursu racionālu izmantošanu nodrošinoši likumi. Te būtu jāmin vairāki likumi, kas regulē dabas rezervātu tiesisko statusu. Tāpat ir svarīgs arī jaunais Meža likums, Sugu un biotopu aizsardzības likums.
Tiek izstrādāti likumi par dabas piesārņojumu, par atkritumiem. Pēdējais ir īpaši nozīmīgs, tādēļ ka garantēs vienotu regulējumu šajā nozarē.
Patlaban darbojas divi likumi attiecībā uz atkritumu noglabāšanu — par sadzīves un bīstamajiem atkritumiem. Jaunajā likumā tiks aptverti abi šie jautājumi. Tomēr likums par piesārņojumu, kā arī par atkritumiem varētu dārgi maksāt. Ir aprēķināts, ka publiskajā sektorā izdevumi var pārsniegt 786 miljonus latu. Arī privātā sektora papildu izdevumi nebūs mazāki — aptuveni 267–547 miljoni latu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.