Zv. advokāts Oskars Rode, biroja “Rusanovs, Rode, Bušs/Crasemann” (Rīga un Berlīne) pārstāvis, — “Latvijas Vēstnesim”

Pagājušo otrdien, 16. aprīlī, zvērinātu advokātu birojā “Rusanovs, Rode, Bušs/ Crasemann” Rīgā notika zvērināta advokāta Oskara Rodes preses konference, kas bija veltīta Saeimā pašlaik izskatāmajiem grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā. Sarunā ar masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem piedalījās arī Berlīnes Humbolta universitātes zinātniskais līdzstrādnieks, speciālists cilvēktiesību jomā, advokāts Jenss Kristians Pastille (Jens-Cristiann Pastille), kas pašlaik uz līguma pamata praktizējas minētajā advokātu birojā. Šī advokātu biroja juristu un vairāku citu vārdā Oskars Rode izteica pārdomas par to, vai viss, ko gatavojas pieņemt likumdevējs spēkā esošajā Kriminālprocesa kodeksā, atbilst tiesiskas valsts principiem. (Par to plašāk skat. atsevišķajā publikācijā “Jurista Vārdā”.) Vācu kolēģis savukārt atzina, ka Latvija savos desmit neatkarības gados daudz ir paveikusi demokrātijas un tiesiskuma virzienā, tāpēc esot pārsteigts par vairākiem grozījumu pantiem Kriminālprocesa kodeksā, ko gatavojas pieņemt parlaments. Piemēram, tas skar efektīvu tiesu kontroli cilvēktiesību aizsardzības interesēs, kas minētajā projektā neesot paredzēts. Paši priekšnoteikumi esot tik nekonkrēti un izplūduši, ka tiesa nevar šo kontroli veikt. J. K. Pastille atzīmēja, ka arī Vācijā norit diskusija par reformām kriminālprocesā, par to, kā to padarīt ekonomiskāku, efektīvāku, lai veiksmīgāk cīnītos pret korupciju un citām negatīvām parādībām. Taču arvien tiek paturētas prātā cilvēktiesības, privātās dzīves neaizskaramība.

Kā uzskata advokātu birojs, sasteigta un līdz galam neizdiskutēta nozīmīgu likuma normu maiņa var radīt bīstamus precedentus, kad likumpārkāpumi netiks pienācīgi izmeklēti un vainīgajām personām būs iespējams izvairīties no soda. Tāpēc plašāk skaidrojami un diskutējami vairāki jautājumi gan Kriminālprocesa kodeksa grozījumu projektā, gan topošā Kriminālprocesa likumā. Tādas atziņas izskanēja preses konferences nobeigumā.

Arī “Jurista Vārds” aicina juristus un citus interesentus aktīvāk piedalīties diskusijās par šīm problēmām.