Projekts

Kriminālprocesa likums

Turpinājums. Sākums “LV” 12.03.2002., Nr.39,

“LV” 09.04.2002., Nr.53

6.nodaļa. Cietušais un personas,

kas viņam palīdz realizēt tiesības

2.79.pants. Personas, kas var būt par cietušo

(1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kam ar Krimināllikumā paredzētu nodarījumu nodarīts kaitējums, un proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

(2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kam morāls aizskārums nodarīts kā sabiedrības plašas grupas pārstāvim.

(3) Ja persona Krimināllikumā paredzēta nodarījuma rezultātā mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt laulātais, kāds no mirušā augšup vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks. Ja mirušajam nav minēto mantinieku, kriminālprocesā viņu pārstāv advokāts uz valsts rēķina.

2.80.pants. Atzīšana par cietušo

(1) Personu par cietušo uz viņa iesnieguma pamata atzīst procesa virzītājs vai izmeklēšanas vienības dalībnieks ar savu lēmumu.

(2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personas par viņu tiesībām tikt atzītam par cietušo kriminālprocesā.

(3) Bez personas iesnieguma viņu par cietušo neatzīst.

2.81.pants. Cietušā tiesību vispārējie principi

(1) Cietušais, ņemot vērā morālo aizskārumu, nodarītās fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka viņam nodarītā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai.

(2) Visas 2.82., 2.83., 2.84. un 2.85.pantā minētās tiesības cietušais var realizēt tikai tajā kriminālprocesa daļā, kas tieši attiecas uz to Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums.

(3) Visās kriminālprocesa stadijās un veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā valodā, ko viņš prot, nepieciešamības gadījumā bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību.

(4) Cietušais — fiziska persona savas tiesības var realizēt personīgi vai ar pārstāvja starpniecību.

(5) Cietušā — juridiskās personas tiesības vienmēr realizē tās pārstāvis.

(6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību realizācijas nodrošināšanai var uzaicināt Latvijā praktizējošu advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(7) Cietušais savas tiesības realizē brīvprātīgi un paša izraudzītā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi.

(8) Cietušais visās procesa stadijās un veidos var izlīgt ar personu, kura nodarījusi kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai.

2.82.pants. Cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā

(1) Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tiesības:

1) ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ietvertajām amatpersonām;

2) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu;

3) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumus par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa pieteikuma;

4) iesniegt pieteikumus;

5) likumā noteiktā kārtībā iesniegt sūdzības par amatpersonas, kas pilnvarota kriminālprocesa veikšanai, rīcību;

6) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt pirmstiesas procesā pieņemtos procesuālos lēmumus;

7) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas tieši attiecas uz to Krimināllikumā paredzēto nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums;

8) prokurora — procesa virzītāja noteiktā saprātīgā termiņā iepazīties ar krimināllietas materiāliem un iesniegt noslēguma pieteikumus;

9) iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim iepazīstināt viņu ar sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību pirmdokumentiem.