Grozījumi 77.pantā minētajos Satversmes pantos neatkarīgi no tā, kas ir grozījumu iniciators, vispirms ir jāpieņem Saeimā un tad jāapstiprina tautas nobalsošanā. Šādu viedokli pamato arī Satversmes tēvu izvēlētie mūsu pamatlikuma ievadvārdi: “Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi”. Ja Latvijas tauta izlemtu pieņemt citu Satversmi, tad vispirms šāda risinājuma pareizība būtu jāizvērtē Saeimai, kurai ir piešķirta tautas iniciatīvas bremzējošā funkcija. Satversmes sapulces tiesība noteikt jaunu valsts pamatlikumu ir sadalīta starp tautu un Saeimu, neparedzot vai pat liedzot vēlreiz sasaukt Satversmes sapulci šās Satversmes ietvaros.

Vai preambulā ietvertā ideja ir savdabīga nacionālas valsts idejas uzvara Latvijā? Tā ir atkāpšanās no 1918.gada 18.novembra Latvijas Republikas pamatpostulāta, kuru proklamēšanas aktā definēja K. Ulmanis: “Visi pilsoņi bez tautības izšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautību tiesības būs Latvijā nodrošinātas. [..] Tas būtu milzīgs solis atpakaļ no 18.novembra Latvijas, “pasludinot, ka Latvijai jābūt tikai valstij latviešiem”, kas pēc savas formas ir prasība mainīt Latvijas valsts būtību.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

“Pret Satversmi patiesi vajadzētu izturēties kā pret svētajiem rakstiem, nu, teiksim, kā pret savu konstitūciju izturas amerikāņi (par spīti viņiem piemītošajam dinamismam). Kinofilmā “Taisnīgās tiesas iela”, ko noskatījāmies televīzijā, melnādainais policists lietas būtību pasaka vienkārši: “Sistēma nav bez vainas, bet tas ir viss, kas mums ir””.1

Latvijas sabiedrībā jau kādu laiku virmo kaislības par jauno satversmi, ko J. Bojārs gatavojas dāvāt Latvijas tautai. Gan juristu, gan citu cilvēku vidū risinās diskusijas, strīdi par to, kas tiek piedāvāts šai satversmē, kāpēc tā vispār ir nepieciešama un, pats būtiskākais, ko tā dos Latvijai — attīstību, uzplaukumu un varas stabilitāti vai postu un diktatūru? Diemžēl diskusijās, kas risinājušās atsevišķās konferencēs un arī televīzijā, netika rastas viennozīmīgas atbildes uz vairākiem jautājumiem, kurus ir uzdevis triju visnotaļ nopietnu latviešu zinātnieku izstrādātais, apjomīgais grozījumu projekts jeb jaunā satversme (turpmāk arī — J. Bojāra satversme). Raksta ietvaros autori aplūkos tikai dažas problēmas, kas slēpjas tautai piedāvātajā projektā. Galvenais jautājums, uz kuru ir jārod atbilde: vai mums būtu nepieciešama jauna konstitūcija? Turpinājumā no “tīri juridiskās un techniskās puses” tiks izvērtēta arī šāda projekta pieņemšanas kārtības konstitucionalitātes kritēriji.

Kāpēc nepieciešama jauna konstitūcija?