Lai civilprocess kļūtu efektīvāks, tas ir jāpilnveido
Prof. Kalvis Torgāns, CPL grozījumu izstrādes darba grupas loceklis, — “Latvijas Vēstnesim”
Civillietas pamatīga sagatavošana izskatīšanai tiesas sēdē; aizmugurisks spriedums, ja atbildētājs neizmanto savas tiesības laikus iesniegt savus iebildumus un neierodas tiesā; vienkāršāko prasību izspriešana pēc atbildētāja brīdināšanas — šādus jauninājumus iekļaušanai Civilprocesa likumā (CPL) gatavo Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa CPL grozījumu izstrādāšanai.
1. Likuma grozījumu nepieciešamība
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Latvijas tiesu iestāžu lēnais darbs, izspriežot krimināllietas un civillietas, bieži tiek atzīmēts un kritizēts gan presē, gan oficiālās sanāksmēs, gan ārvalstu ekspertu atzinumos. Iepazīstoties ar statistiku par civillietu izskatīšanu pirmās instances tiesās 2001.gadā, jākonstatē, ka no visa lietu kopskaita 44,7 procenti lietu tiek izskatītas trīs mēnešu ietvaros, vēl apmēram 30 procenti — trīs līdz sešu mēnešu ietvaros, kas it kā nebūtu slikts rādītājs. Taču dažās civillietu kategorijās skaitļi nebūt nav apmierinoši. Piemēram, no prasībām par zaudējumu piedziņu 11,4 procenti lietu izskatītas viena līdz trīs gadu robežās, prasībās par izlikšanu īres nemaksāšanas dēļ 11 procenti lietu izskatīti tikai otrā gada laikā, bet 2,3 procenti pat ilgākā laika posmā. Jāpatur vērā, ka ar spriedumu pirmās instances tiesā lieta parasti nebeidzas, daudzos gadījumos seko vēl apelācijas un kasācijas tiesvedība. Tiesneši, skaidrojot situāciju, norāda uz biežu procesa dalībnieku nedisciplinētību, kas izpaužas gan vajadzīgo dokumentu un citu pierādījumu neiesniegšanā, gan tiesas sēžu ignorēšanā. Tas rada nepieciešamību vairākkārt atlikt lietas izskatīšanu, dezorganizē darba plānošanu un palielina tiesnešu noslogotību, tai mijoties ar tukšām dienām lietu atlikšanas dēļ.
Nav svarīgu un mazsvarīgu civilstrīdu. Katrā strīdā prasītājs cer uz ātru tiesas atbildi par viņa likumiskajām tiesībām un to aizsardzību. Atbildētājs nereti skaidri apzinās, ka prasība pret viņu ir pamatota, taču cenšas novilcināt piespiedu izpildes mehānisma iedarbību. Civillikumā ir daži noteikumi, kas novilcināšanu dara neizdevīgu parādniekam, piemēram, pienākums maksāt procentus par naudas parādiem, atdot augļus no lietas pretlikumīgas lietošanas. Taču ne vienmēr prasītājs pietiekami enerģiski prasa šo tiesiskās aizsardzības līdzekļu lietošanu un tie der ne visos gadījumos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.