Par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Lieta Nr.SKC–102

Rīgā 2002.gada 13.februārī

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas tiesību normas piemērojamas tieši un nepastarpināti

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators R.Namatēvs, senatori I.Fridrihsons, M.Zāģere, piedaloties advokātiem Dz.Zālītei un E.Radziņam, 2002.gada 13.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē prasītāja L.Strujeviča un atbildētāju akciju sabiedrības “Diena” un A.Ozoliņa kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2001.gada 17.oktobra spriedumu Laimoņa Strujeviča prasības lietā pret a/s “Diena” un A.Ozoliņu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu.

Noklausījies senatora I.Fridrihsona ziņojumu, prasītāja pārstāves advokātes Dz.Zālītes paskaidrojumus, kas uztur Laimoņa Strujeviča kasācijas sūdzību, un atbildētāja a/s “Diena” pārstāvja advokāta E.Radziņa paskaidrojumus, kas uztur atbildētāju a/s “Diena” un Aivara Ozoliņa kasācijas sūdzību, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

konstatēja:

Laimonis Strujevičs 1998.gada jūlijā un augustā bija Latvijas Republikas ekonomikas ministrs, valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valsts pilnvarnieks un Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs. Laikrakstā “Diena” Aivars Ozoliņš rubrikā “Komentāri un viedokļi” 1998.gada 13.jūlijā, 1998.gada 17.jūlijā, 1998.gada 22.jūlijā, 1998.gada 30.jūlijā, 1998.gada 6.augustā, 1998.gada 12.augustā un 1998.gada 29.augustā publicējis rakstu sēriju par Laimoni Strujeviču saistībā ar valsts a/s “Privatizācijas aģentūra” padomē skatāmiem jautājumiem par valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumiem, pirkumu līgumiem un maksāšanas līdzekļu valsts kapitāla daļām mainīšanu.

Laimonis Strujevičs 1999.gada 22.aprīlī, uzskatot, ka minētajās septiņās publikācijās ir viņa godu un cieņu aizskarošas ziņas, un atsaucoties uz Civillikuma 2352a.pantu un likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7.