Dr.iur. Ringolds Balodis, Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Pirms vācu ekspansijas Latvijas teritoriju apdzīvoja daudzas radniecīgas baltu ciltis (zemgaļi, kurši un latgaļi). Izplatītākā reliģija šo cilšu vidū, pat līdz12. gs., bija pagānisms. Latviešu pagānismu jeb dievturību nevar saukt par ticību (reliģiju) vispārpieņemtā nozīmē, jo netiek izcelta (uzsvērta) ticēšana, bet gan Dieva atskāršana, nojauta par to, kas ir Dievs, kāds ir Dievs, kā Dievs palīdz cilvēkiem. Latviešu mitoloģijas analīzei nevar pilnībā lietot mitoloģijas sistēmas, kas izveidotas pēc citu tautu kultūrām, piemēram, pēc grieķu un romiešu teiksmām, kaut gan daudzu latviešu teiksmu tēli sakņojas indoeiropiešu un visas cilvēces kopībā. Dievturi uzskata, ka latviešu tautas pasaules skatījums un garamantas ir visu indoeiropeiskās izcelsmes tautu kopvērtība, kurā ir gandrīz ideāls garīgo un materiālo vērtību līdzsvars, ko tik ļoti meklē mūsdienu pasaule.

Tā kā Latvija ģeogrāfiski atrodas blakus pareizticīgajai Krievijai, bija daži nesekmīgi mēģinājumi pievērst latgaļu ciltis pareizticībai, taču šie centieni nevainagojās ar panākumiem.