21. Maijs 2002 /NR. 10 (243)
Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu
Edgars Briedis
Mg. iur. (LU), LL.M ar izcilību (Eseksas universitāte, Lielbritānija) 

Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu

Edgars Briedis, LU Juridiskās fakultātes students, — “Latvijas Vēstnesim”

BILDE.JPG (13043 bytes)Latvijas tiesību zinātnē izraisījusies diskusija, kuras centrā ir strīds, kuram no kolidējošiem principiem — laulāto kopmantas esamības prezumpcijai (CL 89.p. 2.d. un 91.p. 2.d.) vai nekustamā īpašuma piederības prezumpcijai (CL 994.p. 1.d.) — dodama priekšroka Civillikuma laulāto likumisko mantisko attiecību izpratnē.

Lielākai skaidrībai par to, kurš no šiem viedokļiem ir pamatotāks, autors arī pievērsīsies Civillikumā regulēto laulāto likumisko mantisko attiecību analīzei.

1937.gada Civillikuma likumisko laulāto mantisko attiecību priekšvēsture

20.gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē Latvijā notika vispārēja civiltiesību reforma. 1864.gada Vietējo Civillikumu kopojums ar 1938.gadu tika aizstāts ar šobrīd spēkā esošo Civillikumu (CL), kas savā tiesību evolūcijā balstās uz Vietējo Civillikumu kopojumu (turpmāk — VCK). Šādas reformas nepieciešamībai bija trīs iemesli: 1) vēsturiski izveidojusies civillikumu dažādība Latvijā; 2) Latvijā spēkā esošo civillikumu kārtu partikulārisma ievirze, jo vēsturiski tie domāti muižniecībai; 3) līdz šim valdošais civillikumu kazuiskums.1 Izstrādājot CL ģimenes tiesību nodaļu, kurā savijas laulāto personiskās un mantiskās attiecības, tika ņemtas vērā trejādas intereses: 1) ģimenes kā kopības un, jo sevišķi, bērnu intereses, 2) sievas un vīra intereses, 3) viņu abu kreditoru intereses.2

Līdz Civillikuma (turpmāk CL) izstrādei Latvijā valdīja ģimenes tiesību vēsturiskā dažādība — spēkā bija Vidzemes zemes un Kurzemes zemes un pilsētu tiesības, Vidzemes pilsētu tiesības, Vidzemes lauku garīdzniecības tiesības. Turklāt vēl pastāvēja iespēja nodibināt laulāto līgumiskās mantiskās attiecības, kuru gadījumā likums pieļāva ļoti plašu kontrahentu gribas izpausmes realizāciju par savstarpējo mantisko attiecību satura nodibināšanu.

Likumdevēju vidū sākumā valdīja neskaidrība, kādu mantisko attiecību modeli pieņemt jaunajā likumā par likumisko. Kā nepiemērots tika noraidīts mantas kopības modelis, jo mantas kopība, kur vīrs viens pats pārvalda visu mantu un kur visa, tātad arī sievas manta, atbild par viņa parādiem, pārāk apdraud sievas mantu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties