Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
— Maija vidū jūs piedalījāties Baltijas jūras valstu reģiona cilvēktiesību institūciju pārstāvju seminārā Sanktpēterburgā. Kādus jautājumus tur pārrunāja, kādas galvenās problēmas jārisina cilvēktiesību aizstāvjiem pēc šīs kopāsanākšanas?
— Šāds seminārs, kuru rīkoja Baltijas jūras valstu padome cilvēktiesību institūciju pārstāvjiem, notika jau otro reizi. Pagājušajā gadā tāds bija Dānijā, nākamgad paredzēts Somijā un tur runās par migrācijas jautājumiem. Šāgada seminārā, kurā galvenais temats bija ekoloģiskā situācija Baltijas jūras reģionā, cilvēka tiesības dzīvot drošā, tīrā vidē (tātad jautājumu loks ļoti plašs), piedalījās visu trīs Baltijas valstu, Skandināvijas valstu, Polijas un Krievijas cilvēktiesību institūciju pārstāvji.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.