Nobeigums. Sākums “LV” 21.05.2002., Nr.75

8. 1937.gada Zemesgrāmatu likuma 16.p. noteica, ka zemesgrāmatas 2. daļa sadalās divās ailēs, kur pirmajā no tām norāda nekustamā īpašuma īpašnieku, bet, ja viņš atrodas laulībā, tad, ievērojot laulāto mantiskās attiecības, piemetina, ka nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķā manta vai ka tas ietilpst laulāto mantas kopībā, vai arī ka laulātiem ir visas mantas šķirtība (CL 91.p., 115.p. 2.d., 125.p. un 127.p. 1.d.) (Zemesgrāmatu likuma 16.p.1.d. a) pkt.). Šādu atzīmi par sievas atsevišķo mantu zemesgrāmatā prasa arī jau minētā CL 91.p. 2.d.

1937.gadā uz CL 140.p. 2.d. (instrukciju par laulāto mantisko attiecību reģistriem izdod tieslietu ministrs) pamata tika izdota tieslietu ministra “Instrukcija miertiesnešiem par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju”,²² kas regulēja ar laulību līgumiem noteikto laulāto mantisko attiecību un citu likumā noteikto ziņu, cik tām jābūt spēkā pret trešajām personām (CL 140.p. 1.d.), ierakstīšanu mantisko attiecību reģistrā. Publisko reģistru, kāds ir arī laulāto mantisko attiecību reģistrs (CL 145.p.), pirmais no pamatprincipiem ir publiskās ticamības princips, ar to nosakot, ka reģistrā ierakstītās ziņas uzskatāmas par vispārticamām, kas garantē stabilitāti labticīgā civiltiesiskā apgrozībā.²³ Tā kā sievas atsevišķā manta ir ar likumu noteiktās vīra pārvaldības sistēmas izņēmums, arī tai, tāpat kā līgumisko mantisko attiecību gadījumos, ir paredzēta vieta mantisko attiecību reģistrā. Instrukcijas 7. punkta 3. apakšpunkts nosaka, ka reģistra lapas otrajā daļā norāda mantisko attiecību veidu, atzīmējot, vai attiecība nodibināta ar līgumu (CL 115. un 116.), atzīmējot līguma slēgšanas vietu un laiku, vai pastāv uz likuma pamata (CL 89. un turpmākie 110., 123., 139.p.). Savukārt instrukcijas 8.p. noteica, ka reģistra lapas 3.daļa iedalīta četrās ailēs, kurās ieraksta CL paredzētos atsevišķos noteikumus par laulāto mantiskajām attiecībām: 1. apakšpunkts — kādu mantu sieva kā atsevišķu patur sev (CL 91.p. 1.d. 1.pkt., likuma par Civillikuma spēkā stāšanās laiku un pārejas laika noteikumiem 8.p.) vai kādu par atsevišķu noteikuši laulātie līgumā (CL 91.p. 1.d. 1.pkt). Zīmīgi, ka instrukcijas 22. punkts nosaka, ka sludinājumi “Valdības Vēstnesī” un paziņojumi zemesgrāmatu nodaļai (CL 143.p.) nepieciešami tikai par reģistra 2. un 3. daļas ierakstiem (7. un 8.p.); sludinājumi “Valdības Vēstnesim” un zemesgrāmatu nodaļai jānosūta tai pašā dienā, kad ieraksta reģistrā. Tātad ieraksta par sievas atsevišķo mantu (un vispār ieraksta izdarīšanu laulāto mantisko attiecību reģistrā) izdarīšana mantisko attiecību reģistrā un zemesgrāmatā ir divi nedalāmi noteikumi un nav pieļaujama iniciatīva izdarīt ierakstu tikai zemesgrāmatā, jo publiski ticamajiem reģistriem jābūt satura ziņā saskaņotiem.²⁴ Šajā publisko reģistru saskaņotības radīšanā redzama valsts būtiskā nozīme stabilas civiltiesiskas vides nodrošināšanā. Valsts mērķis, radot publisko reģistru, nav palīdzēt risināt laulāto savstarpējos strīdus, jo ģimenes tiesības ietilpst dispozitīvajā tiesību sfērā. Varam secināt, ka CL normas, kas regulē laulāto mantisko attiecību reģistru darbību, ir ar duālu civiltiesisku un publiski tiesisku raksturu. To civiltiesisko elementu veido priekšraksti laulātajiem, kurus realizējot laulātie iemanto publisko reģistru sniegtās garantijas. Bet publiski tiesisko elementu veido valstij adresēto publisko reģistru (kā laulāto mantisko attiecību, tā zemesgrāmatu) organizācijas pamatprincipi, kuru realizēšanu garantē tieslietu ministra instrukcija.

9. CL 115.p. nosaka formu, kāda nepieciešama laulības līgumiem. Laulības līgumos to slēdzējus nevar atvietot pilnvarnieki. Šos līgumus slēdz notariālā vai uzrādījuma kārtībā, personīgi klātesot vienā laikā abiem laulājamiem vai laulātiem, bet ja viņi ir nepilngadīgi — arī viņu likumīgiem pārstāvjiem.