Zaudējumu apmēru noteikšana uzņēmējdarbībā
Mag.iur. Ainārs Andrups, a/s "Latvijas krājbanka" jurists, — "Latvijas Vēstnesim"
Zaudējumu apmēra noteikšana ir tikpat svarīga kā visu pārējo zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumu konstatēšana.Tikai precīzi zinot tiešu nodarīto zaudējumu apmēru, var vērst prasījumu pret parādnieku.
Zaudējumu apmērs no līguma pārkāpuma un no neatļautas darbības ir dažāds, jo līgumisko saistību pārkāpumu radīto zaudējumu apmēru nosaka pats līgums, savukārt ārpuslīgumisko zaudējumu nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem, ko veido cietušā esošās mantas samazinājums un viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.
Pilna atlīdzība iestājas vienīgi tad, kad tiek atlīdzināta starpība starp cietušā iepriekšējo un vēlāko mantisko stāvokli, kas izriet no zaudējumu nodarīšanas.
Profesors V. Sinaiskis to apzīmē ar formulu: A – B = C.
Ar A tiek apzīmēts kreditora mantiskais stāvoklis pirms parādnieka izpildījuma, ieskaitot arī sagaidāmo peļņu, B ir kreditora stāvoklis, kas rodas ar parādnieka saistības neizpildījumu, C – starpība starp abiem kreditora mantiskajiem stāvokļiem.1
Zaudējumu apmēra noteikšana ir prasītāja (kreditora) pienākums. Jo, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, tajā jau jābūt uzrādītai prasības summai ar visu tās aprēķinu, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē.2 Lai zaudējumu piedziņa būtu taisnīga, to novērtēšanai jābūt patiesai. Tāpēc Civillikumā ir noteikti zaudējumu novērtēšanas principi.
Civillikuma 1786. pantā ietverti trīs nosacījumi, kas jāņem vērā, novērtējot zaudējumus:
1) galvenās lietas un tās piederumu vērtība,
2) pametums, kas netieši nodarīts ar zaudējumu nesēju notikumu,
3) atrautā peļņa.
Taisnīgi ir noteikts, ka zaudējumus veido arī galvenās lietas piederumi, jo, zaudējot tos, zūd arī piederumu nozīme. Īpašniekam vairs nav vajadzīga arī blakus lieta, kas ir galvenās lietas piederums, jo, zūdot galvenajai lietai, tās piederumam vairs nav reāla pielietojuma. Lai arī faktiski tas pastāv, no galvenās lietas piederuma vairs nav iespējams gūt nekādu labumu, tāpēc juridiski to atzīst par bojāgājušu kopā ar galveno lietu.
Līdzīgi ir ar zaudējumiem, kas netieši radušies sakarā ar sākotnējo zaudējumu radīšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.