Jānis Pleps un Edgars Pastars, LU Juridiskās fakultātes studenti, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums “LV” 07.05.2002., Nr.67; “LV” 21.05.2002., Nr.75;

“LV” 04.06.2002., Nr.83

Arī intervijā J. Ikstenam 2001.gada 11.septembrī J. Bojārs norāda, ka “mažoritārie apgabali rada teicamu iespēju atsevišķu spilgtu, ar partijām nesaistītu personību nonākšanai valsts līmeņa politikā”. Tomēr šī projekta galavariantā mažoritāro vēlēšanu apgabalos kandidējošo personu saistība ar partijām tām ir vairāk nekā nepieciešama — “partijas piederība” ir uzvaras ķīla, jo uzvar tikai tas:

1) kura partija Latvijā ieguvusi ne mazāk kā 5% pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas vai

2) kura partijas deputātu kandidāti uzvarējuši ne mazāk kā četros mažoritārajos vēlēšanu apgabalos.

Kas attiecas uz pēdējo nosacījumu, var izveidoties šāda situācija: vienas partijas kandidātiem ir “pagaidu” uzvara trīs mažoritārajos apgabalos, un partija nav pārsniegusi 5% barjeru. Tātad tas, vai partija iegūs četrus vai nevienu parlamenta deputāta mandātu, ir atkarīgs no rezultātiem kādā citā apgabalā. Princips “četri vai neviens” nav pareizs.

Var izveidoties arī situācija, kad konkurē divi kritēriji, proti, viena partija pārvar 5% vēlēšanu barjeru, bet otra, nepārvarējusi šo barjeru, iegūst četrus mandātus mažoritārajos apgabalos, un vienlaikus kādā no šiem četriem apgabaliem uz uzvaru pretendē arī otra partija, resp., deputātu kandidātiem ir vienāds balsu skaits. Tā gan ir maz ticama situācija, tomēr 2000.gada prezidenta vēlēšanas ASV pierādīja, ka viss ir iespējams.

Projekta autoru atsaukšanās uz VFR 1975.gada (ar vēlākiem grozījumiem) vēlēšanu likumu arī nav pareiza, jo tur nepastāv šī īpašā saikne starp divām sistēmām. K. Sondors savā rakstā54 ir norādījis uz to, ka projektam līdzīgs regulējums ir Lietuvā, taču tas neatbilst patiesībai. Lietuvas parlaments — Seims — sastāv no 141 Seima locekļa, ko ievēlē uz četriem gadiem vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un jauktās vēlēšanās vienmandāta un daudzmandātu apgabalos.55 Tiek izveidots 71 vienmandāta apgabals, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un administratīvi teritoriālo iedalījumu. Iedzīvotāju skaits vēlēšanu apgabalos nedrīkst atšķirties vairāk kā par 25%. (Vispār jāatzīst, ka valstīs, kur ir mažoritārā vēlēšanu sistēma, bieži vien vienmandāta apgabalu vienlīdzīgums tiek pārkāpts, lai mainītu politisko spēku samēru šajos apgabalos.) Tātad, Lietuvas vēlēšanu likums paredz analogu novirzes procentu tāpat kā VFR vēlēšanu likums.