16. Jūlijs 2002 /NR. 14 (247)
Par baznīcu un Latvijas valsti līdz padomju okupācijai

Par baznīcu un Latvijas valsti līdz padomju okupācijai

Dr.iur. Ringolds Balodis, Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums “LV” 21.05.2002., Nr. 75; “LV” 18.06.2002., Nr. 91

3. Latvijas Republikas pagājušā gadsimta 20.–30.gadu likumi par reliģiskajām organizācijām

BALODIS KR.JPG (20587 bytes)Jau iepriekš tika minēts, ka Saeimas Publisko tiesību komisijas izstrādātais likumprojekts par baznīcas šķiršanu no valsts netika pieņemts, taču jāatzīmē: tautas priekšstāvji, apzinādamies šāda likuma nepieciešamību, šai pašā Saeimas komisijā 1924.gadā pieņēma izskatīšanai Iekšlietu ministrijas Garīgo lietu pārvaldes izstrādāto likumprojektu, kas saucās ‘’Likums par baznīcām un citām reliģiskajām organizācijām”1. Tas lielā mērā bija noskatīts no analoģiska Igaunijas Republikas likuma par baznīcām. Likums tika pieņemts, un Latvijā darbojās sistēma, kas ārkārtīgi līdzinājās tālaika Itālijas tiesiskajam regulējumam: viens likums visiem. Par tradicionālajām un lielākajām baznīcām vēl izdoti Ministru kabineta noteikumi. Romas katoļu baznīcas darbību regulēja starptautisks līgums — konkordāts. Kad 1934.gadā Latvijā tika iedibināts tai laikā modernais autoritārisms Kārļa Ulmaņa ‘’vadonisma’’ stilā, šai sistēmā nekas nemainījās, ja neskaita valsts administrēšanas lomas pieaugumu un vispārējas brīvdomāšanas un demokrātisma mazināšanos.

Apskatīsim tuvāk šo regulējumu un sāksim ar likumu ‘’Par reliģiskām apvienībām un to savienībām’’, ko Latvijas Ministru prezidents K.Ulmanis parakstīja 1934.gada 13.decembrī (atcerēsimies, ka Saeima bija atlaista — R.B.). Likumu bija izstrādājusi Iekšlietu ministrijas Garīgo lietu pārvalde, kas jaunā likuma nepieciešamību pamatoja šādi: ‘’Tautas šķelšanās sīkās sektās, kuras viena otru apkaro, nav vēlama. Tie paši šķēlēji, kas agrāk radīja sociālismu un komunismu, saprot, ka šādas dažādas sektas arī var viņiem palīdzēt šķelt tautas dzīvos spēkus. Sektu piekritēji ir pilni negatīvu noskaņojumu pret pārējo tautu, pilni opozīcijas gara, kuri gandrīz nevienā kopējā darbā ar visu tautu nevar sadarboties. Šādām sektām, kas pilnīgi pretējas mūsu tautas garam, viņu darbība būtu stipri jāierobežo. Lai to varētu panākt, tad šo sektu, respektīvi, reliģisku apvienību un savienību, pārzināšana jānodod vienas iestādes — Garīgo lietu pārvaldes rokās.’’2 Varu tikai piezīmēt, ka šie argumenti īpaši ar oriģinalitāti neizcēlās laikā, kad visur sāka skanēt lišķīgas balsis par godu jaunajam K.Ulmaņa režīmam.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties