Šobrīd sabiedrībā ir izraisījušās aktīvas diskusijas par tādiem jēdzieniem kā taisnīgs sods un taisnīgums. Ir svarīgi apzināties, ka:

“Lai likumu varētu atzīt par pilnvērtīgu, nepieciešams:

1) lai tas būtu taisnīgs;

2) vislielākā mērā atbilstu dzīves apstākļiem un dotu vislabākos praktiskos rezultātus;

3) tas nedrīkst būt pārāk bargs, ne arī pārmērīgi ierobežot iedzīvotājus”.1 “Svarīgi ievērot un ieviest taisnīguma principu, jau rakstot pašu likumu, ielikt šo principu jau likuma saturā, tādējādi nodrošinot arī taisnīga lēmuma pieņemšanu uz šī likuma pamata.”2

Latvijas tiesību normu sistēmā administratīvās atbildības tiesību normas (gan materiālās, gan procesuālās) pamatā ir noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, taču atsevišķi administratīvās atbildības jautājumi ir regulēti arī citos likumos, piemēram, Alkohola aprites likumā vai likumā “Par vērtspapīriem”.

Kodekss ir spēkā kopš 1985.gada 1.jūlija, un līdz šim brīdim grozījumi kodeksā ir izdarīti vairāk nekā 60 reizes. Šobrīd Latvijas sodu politika tiek tuvināta demokrātisko valstu sodu sistēmai, mazinot sodu bardzību un meklējot alternatīvus risinājumus brīvības atņemšanai.

Pienācis laiks izvērtēt arī administratīvās atbildības normas, veidojot administratīvo sodu politiku tā, lai likumā noteiktais administratīvais pārkāpums atbilstu administratīvā pārkāpuma raksturam un pazīmēm. Jānosaka izdarītajam administratīvajam pārkāpumam atbilstošs sods un jāpārskata administratīvās atbildības procesuālo normu atbilstība demokrātiskas valsts pamatprincipiem.

Lai veiktu šo uzdevumu, Tieslietu ministrijā (TM) ir izveidota darba grupa, kuru vada šī raksta autore. Darba grupas sastāvā ir tādas administratīvo tiesību autoritātes kā zvērināts advokāts I. Bišers, LU Juridiskās fakultātes Valsts tiesību zinātņu katedras lektore J.