Mag. iur. Andrejs Grūbe, Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis, — "Latvijas Vēstnesim"

Demokrātiskas valsts tiesību sistēmai raksturīga noteikta tiesību normu hierarhija, ar ko jāsaprot šo normu sakārtojums zināmā kārtībā atkarībā no to juridiskā spēka. Katrai tiesību normu hierarhijā zemākstāvošai normai būtu jātbilst augstākstāvošai. Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā augstākais juridiskais spēks ir Satversmei, un tas nozīmē, ka citām nacionālo tiesību normām jāatbilst Satversmei, turklāt ne tikai Satversmes burtam, bet arī tās jēgai. Šādai atbilstībai un tās novērtēšanai ir nozīme ne tikai valsts un tiesību teorijas aspektā, bet arī tiesību piemērošanās, ko ikdienā veic tiesību piemērotāji. Tiesību piemērošanas darbs ne vienmēr rit bez grūtībām, un tam ir savi objektīvie un subjektīvie cēloņi. Tiesību normu piemērošanu ne vienmēr var reducēt uz mehānisku normas piemērošanu konkrētiem dzīves apstākļiem. Tiesību normu piemērošanai plašākā nozīmē ir vairākas stadijas, taču šeit tiks aplūkota tikai tiesību normas piemērošana šaurākā nozīme jeb atbilstošas normas izvēle, atbilstības novērtēšana tiesību normu hierarhijā un piemērošana konkrētajām attiecībām, kas faktiskās cilvēku attiecības padara par tiesiskajām attiecībām. Turklāt ar normas atbilstību šeit jāizprot gan pati atbilstība regulējamām attiecībām, gan atbilstība augstāka juridiska spēka normām.

Par to vedina domāt iespējamās izmaiņas Satversmes tiesas likumā, kas paredz tiesības vispārējās jurisdikcijas tiesām vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu par normatīvo aktu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām.