Par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Lieta Nr.SKC–261

Rīgā 2002. gada 8. maijā

Vārda brīvība ir viens no demokrātiskās sabiedrības

pamatelementiem, un īpaša nozīme ir preses aizsardzībai. Lai arī prese nedrīkst pārkāpt noteiktās robežas, cita starpā, lai tā aizsargātu citu personu cieņu vai tiesības,

tomēr tās galvenais uzdevums ir izplatīt informāciju

par sabiedrību interesējošiem jautājumiem

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators R.Namatēvs, senatori O.Druks–Jaunzemis un M.Zāģere 2002. gada 8. maijā izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā civillietu sakarā ar SIA “Novadnieks. Redakcija” kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2002. gada 31. janvāra spriedumu Jevgeņija Boļšakova prasībā pret SIA “Novadnieks. Redakcija”, Lidiju Kirillovu par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Noklausījies senatora R.Namatēva ziņojumu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

konstatēja:

Laikrakstā “Novadnieks” 2001. gada 28. februārī tika publicēts L.Kirillovas raksts ar virsrakstu “Rīgas firma piedāvā izdevīgākus nosacījumus nekā vietējais “labdaris””. Minētajā rakstā norādīts, ka Preiļu pilsētas teritoriālā komiteja izvēlējusies Rīgas firmu, kura piedāvā izdevīgākus nosacījumus ūdens mērītāju piegādei un uzstādīšanai maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Pie tam rakstā norādīts, ka runa ir par Rīgas firmu — SIA “Sistemserviss”, bet nevis tās iecirkni ar tādu pašu nosaukumu (iecirkni vada Jevgeņijs Boļšakovs).