Pēc Otrā pasaules kara Eiropas valstis cita pēc citas izveidoja konstitucionālās tiesas. To uzdevums bija nodrošināt varas dalīšanas principa ievērošanu un personu pamattiesību aizsardzību pret iespējamo likumdevēja patvaļu. Pēc neatkarības atjaunošanas arī Latvijā tika izveidota Satversmes tiesa ar tādiem pašiem uzdevumiem kā pārējo valstu konstitucionālajām tiesām.

Tomēr pašreizējā Satversmes tiesas modelī, manuprāt, ir saskatāmi trūkumi, kas kavē efektīvu indivīda pamattiesību aizsardzību. Jo Satversmes tiesa nav pieejama pašiem indivīdiem, kuru tiesības tiesai vajadzētu aizsargāt. Pastāvošā netiešā piekļūšana Satversmes tiesai ar vispārējo tiesu starpniecību ir lieki sarežģīta. Savukārt iespēja griezties Satversmes tiesā caur Valsts cilvēktiesību biroju ir visai maznozīmīga, jo Valsts cilvēktiesību birojam nav dotas tiesības ierosināt lietu par likuma atbilstību Satversmei. Satversmes tiesas likums arī nedod tiesības atsevišķiem indivīdiem pašiem griezties Satversmes tiesā.

Tādējādi Satversmes tiesa nevar pilnvērtīgi realizēt vienu no tās galvenajām funkcijām – efektīvi aizsargāt cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības. Tādēļ Satversmes tiesas modeli būtu vēlams uzlabot, un šajā procesā var palīdzēt citu valstu pieredze konstitucionālās uzraudzības jautājumos.