18. Maijs 2000 /NR. 20 (173)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par ombudsmeni pasaulē un Latvijas iespējām

Par ombudsmeni pasaulē un Latvijas iespējām

Juris Dreifelds, LZA ārzemju loceklis, Kanādas Broka universitātes profesors, — "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums. Sākums "Jurista vārds"

27.04.2000., Nr.17; 4.05.2000.,

Nr.18; 11.05.2000., Nr.19

Latvijas Tieslietu ministrija Aivara Maldupa parakstītā vēstulē 1999.gada 3.martā pauda domu, ka tāda biroja izveidošana Latvijā "pašlaik nav pamatota". Viņa slēdziena pamatā ir vairāki argumenti:

"Atbildot uz Jūsu 1999.gada 1.februāra vēstuli Nr.01–08/107, informējam, ka saskaņā ar likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 1.pantu ikvienai fiziskai personai ir tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) ar individuāliem vai kolektīviem rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un saņemt atbildi šajā likumā noteiktajā kārtībā, kā arī saskaņā ar Likumu par Valsts cilvēktiesību biroju jebkurš cilvēks ir tiesīgs griezties ar sūdzībām par valsts pārvaldes darbību un cilvēktiesību pārkāpumiem Valsts cilvēktiesību birojā (arī maznodrošinātie). Likums par Valsts cilvēktiesību biroju arī uzliek par pienākumu Valsts cilvēktiesību birojam aktualizēt un izvērtēt minētos jautājumus.

Tāpat ombudsmeņa institūcijas izveidošana ir jāizvērtē arī no finansiālā viedokļa, tajā skaitā saistot to ar valsts budžeta jautājumiem.

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija uzskata, ka ombudsmeņa institūcijas izveidošana pašlaik nav pamatota, jo Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji (arī maznodrošinātie) var saņemt bezmaksas informāciju un palīdzību no valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) jautājumos, kas ir šo institūciju kompetencē. Latvijas prokuratūras iestādes savukārt veic uzraudzības funkcijas, un tām jāreaģē uz pilsoņu un iedzīvotāju sūdzībām atbilstoši Prokuratūras likumam."

Kā redzams no šīs oficiālās vēstules, A.Maldups sniedz četrus argumentus:

1. Pēc likuma katram ir tiesības griezties valsts un pašvaldību iestādēs ar sūdzību un saņemt atbildi.

2. Arī Valsts cilvēktiesību birojs izskata sūdzības par valsts administrācijas darbību un cilvēktiesību pārkāpumiem.

3. Latvijas prokuratūras iestādes jau veic uzraudzības funkcijas.

4. Visbeidzot, tiek minēts arī finansiālais aspekts.

Aplūkosim šos argumentus sīkāk. Vispirms, kaut arī pastāv likums, kas ļauj griezties ar sūdzībām jebkurā iestādē, to dara maz cilvēku un sūdzības izskata pašas apsūdzētās iestādes, "kuru kompetencē ir konkrētas lietas izskatīšana".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties