Jānis Pleps un Edgars Pastars, LU Juridiskās fakultātes studenti, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums “LV” 10.09.2002., Nr.128

3. Likumdošanas iniciatīvas tiesību izmantošanas gadījumi (73.p.). Tautas likumdošanas iniciatīva ir aprobežota ar Satversmē paredzētiem gadījumiem. Sākotnēji, kad bija paredzēts, ka tauta varēs iesniegt tikai Satversmes grozījumu projektus, vienīgais 65.p. prasītais gadījums bija ietverts procesuālajā 78.p.21 Taču nosakot, ka tauta var iesniegt arī likumprojektus, 78.p netika uzskaitīti konkrēti gadījumi, kad tauta tos var iesniegt. Šo gadījumu uzskaitījums 78.p. būtu arī neloģisks, jo nonāktu pretrunā ar Satversmes tēvu izvēlēto kodifikācijas tehniku, kurai raksturīga neieslīgšana liekā kazuistikā. Tāpat būtu nepareizi procesuālā normā uzskaitīt visus pozitīvos gadījumus, kad šo tiesību iespējams izlietot. Domājams, ka šādu gadījumu izsmeļošs uzskaitījums ir arī neiespējams, vēloties paturēt relatīvi plašas tautas likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tādējādi tās tiktu nepamatoti daudz sašaurinātas. 65.p. formulējums “Satversmē paredzēti gadījumi” norāda uz nepieciešamību it kā izsmeļoši uzskaitīt pašā Satversmē visus konkrētos gadījumus, kas būtu iespējams tikai tad, kad tauta varētu iesniegt Satversmes grozījumu projektus, tomēr 78.p. paredz plašākas tiesības un tamdēļ jāmeklē cits šī jēdziena satura piepildījums. 64.p., kas nosaka likumdošanas tiesības, lietots jēdziens “šinī Satversmē paredzēti apmēri”, kas nozīmē, ka tautai ir tiesības lemt par visiem jautājumiem, izņemot tos, kas uzskaitīti citās Satversmes normās. Līdzīgi būtu jātulko 65.p. jēdziens “paredzētie gadījumi”, kaut gan sākotnēji tie bija divi atšķirīgi jēdzieni, ņemot vērā to, ka tautai nebija paredzētas likumdošanas iniciatīvas tiesības uz likumprojektiem vispār. Tā kā pozitīvos gadījumus nevarēja paredzēt 78.p., interpretācijas ceļā, Satversmē ir atrodami gadījumi, kas formulēti negatīvā izpausmē, liedzot tautai jebkādas lemšanas tiesības par tiem.