Vai azartspēļu tiesiskais regulējums ir pilnīgs
Dipl. iur. Juris Bogdanovs – “Latvijas Vēstnesim” Laiku pa laikam sabiedrības uzmanība tiek pievērsta kādam ar
azartspēlēm vai izlozēm saistītam jautājumam – kāds liels laimests, kazino
apmeklētāju reģistra ieviešana, problēmas, kas saistītas ar atkarību no
azartspēlēm u.tml. Tomēr, lai arī mēs visi vismaz kaut ko par azartspēlēm esam
dzirdējuši, tikai retais zina, kas juridiskā izpratnē ir azartspēles un kā valsts
veic azartspēļu rīkotāju uzraudzību un kontroli. Šī raksta mērķis ir sniegt nelielu ieskatu izložu un azartspēļu
tirgus uzraudzībā un regulēšanā, kā arī galvenajās problēmās, kas ar to
saistītas. Pirms aplūkojam izložu un azartspēļu uzraudzību, būtu
jānoskaidro, kas vispār ir izlozes un azartspēles. Šobrīd Latvijas Republikā
jautājumus, kas saistīti ar azartspēļu un izložu rīkošanu, regulē likums “Par
izlozēm un azartspēlēm”. Minētā likuma 3.pants sniedz izložu un azartspēļu
definīciju, nosakot, ka “izloze un azartspēle, šā likuma izpratnē, ir spēle vai
derības, kurām ir laimes līguma raksturs un kurās to dalībnieku iegūtajiem
laimestiem pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs”1. Par definīcijas veidošanas pamatu acīmredzot ir ņemts Civillikuma
Saistību tiesību daļas 17. nodaļā dotais laimes līgumu skaidrojums, kurā ir
paredzēti trīs dažādi laimes līguma veidi – spēles līgums, derības un izloze.
Diemžēl tieši šī iemesla dēļ definīcija nav izdevusies īsti veiksmīga.
Pirmkārt, atbilstoši Civillikumam nav iespējams spēles līgums vai derības, kurām
nebūtu laimes līguma raksturs, tāpēc atkārtoti uzsvērt to izlozes un azartspēles
definīcijā nav īpašas nozīmes. Otrkārt, lai cik paradoksāli tas izskatītos,
tomēr, gramatiski tulkojot likuma “Par izlozēm un azartspēlēm” 3.pantu, var
nonākt pie secinājuma, ka, likuma “Par izlozēm un azartspēlēm” izpratnē, par
“izlozi un azartspēli” nav uzskatāma “izloze” Civillikuma izpratnē. Tiesa, tam
var atrast objektīvu izskaidrojumu, jo būtu neloģiski izlozes un azartspēles
definīcijā noteikt, ka “izloze un azartspēle” ir “spēle, derības vai izloze”.
Treškārt, likumdevējs nav atsevišķi definējis, kas īsti ir izloze un kas –
azartspēle, sniedzot abiem terminiem vienu kopēju definīciju.
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.