Rīt, 12. martā, Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas tomēr nenotiks. Šāds lēmums pagājušajā nedēļā noslēdza aptuveni astoņas dienas ilgo politiķu un juristu domu apmaiņu par tematu – vai Satversme ļauj ievēlēt Valsts prezidentu gandrīz četrus mēnešus pirms iepriekšējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām.

Notikumi attīstījās neparedzami un strauji: 26. februārī laikraksts “Diena” ziņoja par lēmumu, ko, neformāli tiekoties, esot pieņēmuši valdību veidojošo partiju pārstāvji, un tas bija – Valsts prezidenta vēlēšanas, kuras parasti notiek jūnija otrajā pusē, kad iepriekšējā prezidenta pilnvaru laiks jau beidzies, šogad rīkot jau martā vai aprīlī. Šāda lēmuma izskanējusī motivācija – lai šobrīdējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga iespējami ātrāk iegūtu drošu mandātu darbam arī nākamajos četros gados un tādējādi tiktu demonstrēta Latvijas valsts politikas stabilitāte un nemainība virzībā uz NATO un ES.

Jau šajā publikācijā parādījās pirmās šaubas par šādas procedūras tiesiskumu – Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš atzina, ka nodomu agrāk rīkot prezidenta vēlēšanas varētu apgrūtināt Satversmes 40.