Dipl.iur. Kristaps Hahelis, LU Juridiskās fakultātes maģistrants valststiesību un administratīvo tiesību zinātnēs, – “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Raksta pamatā referāts, kas tika nolasīts zinātniskajā konferencē “Prezidenta loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā” 2002. gada 28. novembrī Latvijas Universitātē

Līdz šim Valsts prezidenta vēlēšanas plašāku sabiedrību interesējušas tikai saistībā ar tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu, novārtā atstājot pašreizējo sistēmu, ko galvenokārt uztver kā pilnīgi noformētu un pašsaprotamu. Šādu nostāju stiprina arī fakts, ka visā Satversmes 80 gadu pastāvēšanas laikā Valsts prezidents ievēlēts tikai astoņas reizes, no kurām tikai trīs ir bijušas pēdējā desmitgadē. Tādēļ esmu uzskatījis par vajadzīgu pievērsties gan prezidenta vēlēšanām, ar tām saprotot Valsts prezidenta kandidātu izvēli, kandidātu izvirzīšanu un pašu balsošanu, gan prezidenta amatā stāšanās kārtībai.

Minēto procesu pašlaik tiesiski nosaka Satversme un Saeimas Kārtības rullis. Papildus tam praksē ir lietoti arī īpaši lēmumi, kuru teksts ne vienmēr ticis oficiāli publiskots.

Kāds tad ir Valsts prezidenta kandidātu izvēlēšanās regulējums? Saeimas Kārtības ruļļa1 25.pantā noteikts, ka prezidenta kandidatūras Saeimas Prezidijam iesniedz deputāti. Tātad izvēlēties tiesīgais subjekts ir Saeimas deputāts.