Foto: no personiskā arhīva

I. Ievads

Pēdējo gadu notikumi — grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas ļauj iesniegt konstitucionālo sūdzību arī fiziskām un privāto tiesību juridiskām personām, kā arī Latvijas iedzīvotāju vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk — ECT) par cilvēktiesību pārkāpumiem — liek aizdomāties par pamattiesību ierobežošanas jautājuma aktualitāti. Bieži vien sūdzības ir pamatotas, par ko liecina Satversmes tiesas izskatītās lietas, taču nereti sūdzību pamatā ir neizpratne par cilvēka tiesībām un to absolutizēšana. Tas nozīmē, ka par cilvēka tiesībām joprojām tiek runāts pārāk maz. Šī raksta mērķis ir aplūkot tikai pamattiesību ierobežošanas vispārīgās iezīmes — ierobežojumu klasifikāciju un vispārējās prasības ierobežojumu konstitucionalitātei — ,jo katras tiesības ierobežošanas analīzei būtu nepieciešama vismaz atsevišķa publikācija un rūpīgi pētījumi. Raksts tapis Satversmes tiesas un ECT skaidrojumu kontekstā, jo šobrīd Satversmes tiesa Latvijā ir nozīmīgākā pamattiesību doktrīnas veidotāja.

II. Pamattiesību ierobežošanas vispārīgās iezīmes

1998. gada 15. oktobrī Saeima pieņēma un 1998. gada 6. novembrī stājās spēkā Satversmes 8. nodaļa Ar šo vēsturisko soli pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Satversmes līmenī tika nostiprinātas modernai, demokrātiskai un progresīvai valstij raksturīgas pamattiesības — likuma prioritāte pamattiesību jomā, vienlīdzība, dzīvība, personiskā brīvība, personas fiziskā integritāte, rīcības brīvība utt.