Foto no personiskā arhīva |
Tuvojoties brīdim, kad, iespējams, Latvija kļūs par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, komersantiem un viņu padomdevējiem juridiskajos jautājumos būtu svarīgi noskaidrot, vai un kā aizsargāt savu intelektuālo īpašumu ES teritorijā. Kaut arī ES kopējais tirgus, vismaz attiecībā uz intelektuālo īpašumu, pagaidām ir tikai nosacīts apzīmējums, virzība uz to ir izteikta un neapšaubāma. Turklāt Latvija vēlas izmantot savas tiesības un ir deklarējusi gatavību uzņemties saistības kā pilntiesīga ES dalībvalsts, bet kļūšana par ES dalībvalsti Latvijai nozīmē Kopienas tiesību tiešu piemērošanu. Kopienas tiesības kļūs par katra Latvijas tiesību subjekta tiesību un pienākumu daļu.
Šā raksta mērķis ir sniegt nelielu ieskatu Kopienas preču zīmes sistēmā, kas arī ir Kopienas tiesību sastāvdaļa.
Intelektuālais īpašums — tās ir tiesības uz intelektuālā darba rezultātiem rūpniecībā, zinātnē, literatūrā un mākslā, un šajā jēdzienā ietilpst gan autortiesības un blakustiesības, gan rūpnieciskā īpašuma tiesības. Savukārt rūpnieciskā īpašuma tiesību galvenie objekti ir patenti, preču un pakalpojumu zīmes (turpmāk tekstā — preču zīmes) un dizainparaugi.
Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma ražotās preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm, pakalpojumu zīme — apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.