Dipl.iur. Kristaps Hahelis, valsts un administratīvo tiesību zinātņu maģistrants, — “Latvijas Vēstnesim”

Cilvēku sabiedrība jau kopš aizlaikiem pazīst zvērestus un svinīgus solījumus. Tie lietoti kā nepieciešams rekvizīts, lai pārdotu kādu lietu vai lai kļūtu par pilntiesīgu valdnieku. Zvēresti pazīstami arī kā līdzeklis patiesības noskaidrošanai tad, kad ļaudis ticēja: augstākie spēki neļaus melim tiesā bez sajaukšanas noskaitīt svinīgo formulu. Mūsdienās zvērests ir saglabājis savu svinīgo nozīmi, un tajā joprojām tiek ietverti galvenie pienākumi un apsolījums tos pildīt. Tieši tāpēc parasti nepievēršam šim institūtam lielāku uzmanību, kā vien to, ko pelna ar zvērestu saistītais svinīgums. Tomēr dzīve spējusi parādīt, ka arī šis solījuma brīdis var būt liktenīgs, lai kāds, kurš nav šaubījies par konkrēta amata ieņemšanu, pakluptu tieši pret šo it kā niecīgo slieksni. Tādēļ arī zvērests Latvijas tiesībās un zvērināšanas un zvērēšanas tiesības un pienākums ir galvenais šā raksta temats.