10. Jūnijs 2003 /NR. 22 (280)
Zvērests un zvērināšanas tiesības, ieceļot tiesu varai piederīgas personas

Zvērests un zvērināšanas tiesības, ieceļot tiesu varai piederīgas personas

Dipl.iur. Kristaps Hahelis, valsts un administratīvo tiesību zinātņu maģistrants, — “Latvijas Vēstnesim”

HAHELIS.JPG (22963 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Cilvēku sabiedrība jau kopš aizlaikiem pazīst zvērestus un svinīgus solījumus. Tie lietoti kā nepieciešams rekvizīts, lai pārdotu kādu lietu vai lai kļūtu par pilntiesīgu valdnieku. Zvēresti pazīstami arī kā līdzeklis patiesības noskaidrošanai tad, kad ļaudis ticēja: augstākie spēki neļaus melim tiesā bez sajaukšanas noskaitīt svinīgo formulu. Mūsdienās zvērests ir saglabājis savu svinīgo nozīmi, un tajā joprojām tiek ietverti galvenie pienākumi un apsolījums tos pildīt. Tieši tāpēc parasti nepievēršam šim institūtam lielāku uzmanību, kā vien to, ko pelna ar zvērestu saistītais svinīgums. Tomēr dzīve spējusi parādīt, ka arī šis solījuma brīdis var būt liktenīgs, lai kāds, kurš nav šaubījies par konkrēta amata ieņemšanu, pakluptu tieši pret šo it kā niecīgo slieksni. Tādēļ arī zvērests Latvijas tiesībās un zvērināšanas un zvērēšanas tiesības un pienākums ir galvenais šā raksta temats.

Tiesībās minētie zvēresti

Pašlaik ar zvēresta, solījuma vai svinīga solījuma došanu varam saskarties aptuveni 20 Latvijas likumos. Lai izprastu šā procesa nozīmi un īpatnības, ir jāievēro sistēma, ko visai skaidri diktē konkrētie normatīvie akti.

Grupējot pēc zvērētājiem, ērts būtu šāds izkārtojums:

1. Uzticības solījums valstij, ko dod persona, kas tiek uzņemta Latvijas Republikas pilsonībā naturalizācijas kārtībā.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties