Nobeigums.

Sākums “JV” Nr.23, 17.06.2003.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Referāts “Vienkāršotās kriminālprocesuālās formas un to attīstības perspektīvas” atbalstīts Latvijas Zvērinātu advokātu padomē 2003. gada 13. martā

Grozījumi Latvijas KPK ar 1998.gada 14. oktobra likumu paredzēja, ka tiesnesis ir tiesīgs pieņemt lēmumu par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu, pastāvot šādiem nosacījumiem:

– tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā;

– tiesnesis, pārbaudot lietas materiālus, pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu;

– tiesājamais, viņa aizstāvis, likumiskais pārstāvis un prokurors ir vienojušies par to, ka nav nepieciešams veikt tiesas izmeklēšanu, un pieteikuši tiesnesim šādu lūgumu;

– pret šādu lēmumu neiebilst cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji.

Likumā pirmo reizi parādās tāds jēdziens kā tiesājamais un prokurors ir “vienojušies”. Tas neapšaubāmi ir solis uz priekšu procesā uz pasaulē aizvien vairāk atbalstīto apsūdzētā sadarbību ar justīciju.23 Šo var uzskatīt par īpašu vienošanās veidu, kā rezultātā tiek pieņemts lēmums par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu, kas ir vērtējams kā pozitīvs solis, kas virzīts procesa paātrināšanai, vienkāršošanai un laika ekonomijai.

Saīsinātais process kā vienkāršotā kriminālprocesuālā forma un kā jebkurš cits tiesiskais institūts rada domstarpības, pretrunas, neizpratni un prasa skaidrojumu. Problēmas saīsinātā procesa piemērošanā rodas arī vispārējā kriminālprocesa neatrisināto problēmu dēļ.

Aplūkojot un izvērtējot tiesu statistikas materiālus, jāsecina, ka saīsinātā procesa kārtībā uz tiesu nosūtīto lietu skaits ar katru gadu ir pieaudzis. Tas norāda, ka saīsinātais process ir nostiprinājies praksē un ir devis laika un spēku ekonomiju.

3.1. Vienošanās jēdziens

Ar vienošanos tiek saprasts vairāku personu gribas izpauduma kopsavilkums, kas vērsts uz kāda jautājuma atrisināšanu.