Latvijas cilvēktiesības

2003. gada 2. ceturksnis Valsts cilvēktiesību biroja apkopojums

Sūdzību izskatīšana VCB

Cilvēktiesību problēmu apskats Latvijā

Valsts cilvēktiesību biroja pieteikumi Satversmes tiesā

Bērna tiesību aizsardzības daļas izveidošana VCB

VCB organizētās diskusijas

Izbraukumi un tikšanās

Citi pasākumi, kuros piedalījušies VCB pārstāvji

VCB 2003. gada 2. ceturksnī saņemtās un izskatītās sūdzības

Sūdzību izskatīšana VCB

2003. gada 2. ceturksnī Valsts cilvēktiesību birojā (turpmāk VCB) saņemtas 317 rakstveida sūdzības un sniegtas 836 mutvārdu konsultācijas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Salīdzinot ar 2003. gada 1. ceturksni, ir samazinājies rakstveida sūdzību skaits, taču pieaudzis mutvārdu konsultāciju skaits.

Šajā laika periodā atrisinātas 37 sūdzības, izbeigtas ar ieteikumu – 208, bet atteiktas kā nepamatotas 14 sūdzības.

2003. gada 2. ceturksnī aktuālākā cilvēktiesību problēma, spriežot pēc saņemto rakstveida sūdzību skaita, ir iespējamie personu tiesību uz taisnīgu, atklātu un savlaicīgu tiesu pārkāpumi. Par šo jautājumu saņemtas 67 rakstveida sūdzības, kā arī sniegtas 36 mutvārdu konsultācijas.

Saņemto sūdzību saturs par personu tiesību uz taisnīgu, atklātu un savlaicīgu tiesu pārkāpumiem ir līdzīgs kā iepriekšējā ceturksnī – aktuālākā problēma ir ilgā gaidīšana uz tiesu. Personas iesniegumos norāda arī uz to, ka tiesas laikus nepaziņo tiesas procesa sākumu un objektīvi neizvērtē lietas apstākļus. Sūdzības tiek saņemtas arī par nepamatotu drošības līdzekļa – apcietinājuma — piemērošanu un to, ka tiek noteikti nepamatoti saziņas ierobežojumi (liegtas satikšanās iespējas).

Pamatojoties uz VCB saņemtajām sūdzībām no apcietinātām un tiesājamām personām, kuras savos iesniegumos atspoguļo procesuālos pārkāpumus no tiesu puses, VCB darbinieki ir sākuši tiesas sēžu apmeklējumus, lai klātienē novērotu procesuālo normu ievērošanu no cilvēktiesību viedokļa. 2003. gada 2. ceturksnī jau apmeklētas Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa un Rīgas apgabaltiesa.

11 rakstveida sūdzības saņemtas arī par personu tiesību uz taisnīgu, atklātu un savlaicīgu tiesu civillietās.

VCB saņēma iesniegumu no personas L., kurā tā lūdza sniegt atzinumu, vai tas, ka tiesa ir noraidījusi viņas prasību par maiņas darījuma apstrīdēšanu, ir vērtējams kā tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums.

Šajā gadījumā persona vēlējās apstrīdēt dzīvokļu maiņas likumību, jo šīs maiņas rezultātā mainījās kaimiņš. Persona norādīja, ka jaunais kaimiņš neuztur kārtību koplietošanas telpās, nesavāc atkritumus, neievēro telpu lietošanas kārtību.

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir garantētas Satversmes 92. pantā. Viena no šajās tiesībās ietvertajām garantijām ir pieeja tiesai. Tas nozīmē, ka personai ir jābūt iespējai iesniegt prasību tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības. Taču tiesības uz taisnīgu tiesu negarantē tiesības iesniegt tieši tādu prasību, kā persona vēlas.

VCB savā atzinumā norādīja, ka šāda situācija varēja izveidoties arī likumīgas maiņas rezultātā. Tādas pašas darbības varēja veikt arī līdzšinējais kaimiņš. Turklāt Latvijas likumdošanā ir paredzēts veids, kādā tiesas ceļā var prasīt, lai kaimiņš ievērotu dzīvokļu lietošanas noteikumus. Likuma ”Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 pants nosaka: “Ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu, pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu, tad šīm pārējām personām ir tiesības celt prasību tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar šo īrnieku.” Šādas prasības rezultātā, ja tiesa konstatē dzīvojamo telpu lietošanas noteikumu pārkāpumus, pārkāpējs tiek izlikts no dzīvokļa, tādējādi efektīvi aizsargājot pārējo īrnieku tiesības. Līdz ar to personai ir dotas tiesības vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības dzīvot dzīvoklī un to lietot atbilstoši īres līgumam un likumu prasībām.

Tā kā maiņas likumība tieši nav aizskārusi personas tiesības, jo arī likumīga darījumā rezultātā varēja izveidoties tieši tāda pati situācija, un tā kā likums garantē tiesības vērsties tiesā, aizsargājot savas tiesības pret kaimiņiem, kas neievēro īres līgumu un likumos noteikto dzīvokļu lietošanas kārtību, VCB norādīja, ka personas tiesības uz taisnīgu tiesu šajā gadījumā nav pārkāptas.

Spriežot pēc VCB saņemtajām rakstveida sūdzībām un sniegtajām mutvārdu konsultācijām, 2003. gada 2. ceturksnī otra nozīmīgākā cilvēktiesību problēma Latvijā bija personu tiesību uz sociālo drošību pārkāpumi. Trijos mēnešos tika saņemtas 34 rakstveida sūdzības un sniegtas 149 mutvārdu konsultācijas, no tām lielākā daļa bija par pensiju piešķiršanu un aprēķināšanu un pašvaldību pabalstiem.

No 2003. gada 2. ceturksnī izskatītajām sūdzībām ir atrisinātas 5, izbeigtas ar ieteikumu 24, bet atteikta kā nepamatota viena sūdzība.

VCB saņēma iesniegumu no personas A., kura ilgāku laiku ir kopusi vientuļu pensionāru un kurš ir miris, atstādams viņai testamentāro mantojumu, novēlot visu kustamo un nekustamo īpašumu. Pēdējos divus mēnešus pirms miršanas šis pensionārs atradās smagā stāvoklī slimnīcā, tāpēc netika izņemta pienākošā pensija. Pēc pensionāra nāves pilsone A. vērsās tiesā apstiprināt mantojumu, pieprasot arī atzīt viņas tiesības uz laikā nesaņemto pensiju. Tiesa prasību apmierināja, taču no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras persona A. saņēma atteikumu.

Savu lēmumu VSAA pamatoja ar likuma ”Par valsts pensijām” 37. pantu, kurā ir teikts: izmaksai aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz pensionāra nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem. Tā kā pilsone A. nav mirušā radiniece, VSAA pensiju neizmaksāja.

VCB uzskata, ka VSAA šajā gadījumā bija jāpiemēro likuma ”Par valsts pensijām” 37. pants saistībā ar Satversmes 105. pantu, kurā teikts: ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Arī “Administratīvo aktu procesa noteikumu” 11. pants paredz: ja iestāde konstatē pretrunu starp dažāda juridiska spēka vispārējām tiesību normām, iestādei jāpiemēro tā norma, kurai ir augstāks juridisks spēks.

2003. gada 2. ceturksnī Latvijā aktualitāti ir saglabājušas problēmas, kas saistītas ar personu tiesībām uz mājokli, kā arī personas tiesību uz humānu apiešanos un cieņas respektēšanu pārkāpumi. Par katru no šiem jautājumiem VCB ir saņemta 31 rakstveida sūdzība, arī sniegtas attiecīgi 160 un 55 mutvārdu konsultācijas.

Sūdzību raksturs saistībā ar personu tiesībām uz mājokli salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būtiski nav mainījies. Vēl joprojām VCB tiek saņemtas daudzas sūdzības par problēmām ar pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, izlikšanu no dzīvokļiem, mājokļa nodrošināšanu no ieslodzījuma vietām atbrīvotajām personām. VCB uzskata, ka tuvākajā laikā aktuāli kļūs vairāki ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma piemērošanu saistīti jautājumi.

Savukārt lielākā daļa saņemto sūdzību par personas tiesībām uz humānu apiešanos un cieņas respektēšanu ir par iespējamiem pārkāpumiem izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas vietās.

Vairākās sūdzībās izmeklēšanas cietumos ieslodzītās personas pauda pretenzijas par pienesumu liegumu (saskaņā ar MK noteikumu Nr. 211 “Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu” stāšanos spēkā). Lai uzklausītu ieslodzīto viedokli par šo jautājumu, kā arī citām problēmām, VCB juristi apmeklēja Brasas cietumu, kur tikās ar cietuma administrāciju, ieslodzītajiem, medicīnas darbiniekiem. Kā lielāko problēmu ieslodzītie minēja to, ka maznodrošinātie ieslodzītie netiek apgādāti ar higiēnas precēm, kā arī izteica neapmierinātību ar pārtikas pienesumu liegumu. VCB pārstāvji iepazinās arī ar cietuma veikalu un konstatēja, ka preču cenas ir līdzīgas kā pilsētas veikalos.

VCB uzskata, ka valstij ir jānodrošina ieslodzītajiem pietiekams uzturs un maznodrošinātajiem jāpiešķir pirmās nepieciešamības higiēnas preces.

Sūdzības tika saņemtas arī par iespējamām ieslodzījuma vietu darbinieku prettiesiskām darbībām.

Notiesātais S. iesniegtajā sūdzībā norādīja, ka pēc pirmā iesnieguma nosūtīšanas Valsts cilvēktiesību birojam, kurā viņš informēja par Jelgavas cietuma administrācijas pretlikumīgām darbībām, viņš tagad tiek nepamatoti sodīts par darbībām, kuras nav veicis. Persona norāda, ka tai ir uzlikts aizliegums divus mēnešus cietuma veikalā iegādāties pārtikas produktus.

VCB darbinieki vērsās pie Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka D. Lūka ar lūgumu veikt pārbaudi par šiem faktiem un novērst radušos pārkāpumu. Maijā VCB saņēma atbildes vēstuli no minētās iestādes, taču tajā lēmumi attiecībā uz notiesātā S. piemērotajiem disciplinārsodiem nebija precīzi izskaidroti. Atbildes vēstulē bija norādīts — ņemot vērā, ka Jelgavas cietuma administrācija piemēroja personai nereglamentētu sodu, no kura izriet, ka S. veikalā aizliegts iegādāties arī pirmās nepieciešamības preces, tika pieņemts lēmums S. piemērotos disciplinārsodus uzskatīt kā neatbilstošus Sodu izpildes kodeksa prasībām un par disciplinārajiem pārkāpumiem S. tiks piemēroti sodi saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa prasībām.

VCB darbinieki sazinājās un pārrunāja izveidojušos situāciju ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbildīgo darbinieku. Tika panākta vienošanās par papildu pārbaudes veikšanu. Šā gada jūnijā VCB saņēma atkārtotu atbildes vēstuli, kurā tika norādīts, ka Jelgavas cietuma administrācijas piemērotie disciplinārsodi uzskatāmi par neatbilstošiem un tie notiesātajam S. tiek dzēsti, un jauni netiek piemēroti.

Sešas sūdzības šajā laika posmā ir saņemtas arī par personas tiesību uz humānu apiešanos un cieņas respektēšanu Valsts policijas struktūrvienībās.

Valsts cilvēktiesību birojs saņēma personas Z. iesniegumu, kurā tā norādīja uz Drošības policijas un ātrās reaģēšanas vienības “Omega” darbinieku nehumāno, aizskarošo rīcību, aizturot minētās personas vīru. Iesniedzēja norādīja, ka aizturēšanas brīdī vīrs esot nežēlīgi sists.

VCB lūdza LR Iekšlietu ministrijas Galvenās inspekcijas priekšnieku S. Novikovu savas kompetences ietvaros pievērst uzmanību Valsts policijā ierosinātās dienesta pārbaudes gaitai, izvērtēt tās objektivitāti un pieņemto lēmumu pamatotību.

VCB saņēma atbildi no iepriekšminētās iestādes ar paskaidrojumu, ka aizturēšanas brīdī vienības “Omega” darbinieki pārkāpuši likuma “Par policiju” 13. panta 2. daļas prasības, kur noteikts, ka fiziska spēka lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes. Par minētā likuma pārkāpšanu konkrētās personas aizturēšanas laikā pieci “Omegas” darbinieki, tostarp arī vienības vadība, ir disciplināri sodīti.

Jau ilgāku laiku VCB darbinieki regulāri pārbauda situāciju īslaicīgās aizturēšanas izolatoros (turpmāk ĪAI).