Lai Latvija iestātos Eiropas Savienībā, būs jālemj par grozījumiem Satversmē. Kaut gan vēl nekādi konkrēti projekti nav izstrādāti, jau tagad būtu lietderīgi diskutēt par iespējamiem risinājuma variantiem.

Teorētiskie apsvērumi

Diskusijas par konkrētu Satversmes grozījumu formu līdz šim vēl nav notikušas. Gunārs Kusiņš šai problēmai saskata četrus iespējamos risinājumus.1 Domāju, ka, iespējas izskatot detalizētāk, var izdalīt vēl divus variantus. Tādējādi grozījumi varētu notikt šādās formās:

1)pieņemot jaunu konstitucionālo likumu;

2)grozot vairākus esošos Satversmes pantus;

3)veicot grozījumus vienā — sešdesmit astotajā — Satversmes pantā;

4)iekļaujot Satversmē jaunu pantu;

5)iekļaujot Satversmē jaunu nodaļu;

6)apvienojot vairākas iepriekš minētās iespējas.

Pirmā iespēja ir pieņemt atsevišķu likumu un piešķirt tam konstitucionāla likuma spēku. Šādā likumā varētu sīki regulēt ar iestāšanos saistītos jautājumus un tas nebūtu saistīts ar iespējamām nevēlamām Satversmes stila izmaiņām. Tomēr jāpatur prātā, ka neviena no šābrīža ES dalībvalstīm atsevišķu konstitucionālo likumu nav izdevusi. Pat tajās valstīs, kur konstitūcija sastāv no vairākiem aktiem (piem., Zviedrija, Somija), netika radīts jauns akts, bet gan papildināti iepriekšējie. Arī Latvijas konstitucionālo tiesību praksē konstitucionālie likumi pēc Satversmes atjaunošanas nav tikuši izmantoti, un šāda likuma pieņemšana neatbilst Latvijas konstitucionālo tiesību tradīcijām.

Otra iespēja būtu mainīt visu to Satversmes pantu saturu, kuru šā brīža redakcija varētu būt neatbilstoša Latvijas dalībai pārnacionālās organizācijās vai kurus būtu nepieciešams papildināt. Izvēloties šādu grozījumu formu, būtu jāmaina diezgan daudzi panti, jo dalība ES ietekmē gan likumdevēja, gan izpildvaras, gan tiesu varas darbību. Tāpēc šādi Satversmes grozījumi nav lietderīgi, jo būtu pārāk detalizēti un apjomīgi.